Уважаемые посетители!
12 ūdens ķīmiskās, fizikālās, biologiskās īpašības
Lai saglabātu , atjaunotu veselību, cilvēkam nav pietiekami dzert vienkārši tīru, filtrētu, vārītu vai sasaldētu ūdeni.
Lai nodrošinātu visu bioķīmisko procesu darbību cilvēka organismā, ūdenim ir jāpiemīt noteiktām īpašībām.
Ūdenim ir jābūt neitrālam, bet labāk vāji sārmainam. Tas ļauj vieglāk uzturēt skābju-bāzu un šķidrumu līdzsvaru cilvēka organismā, jo tiem piemīt vāji sārmaina reakcija, kas palīdz novērst vairākas slimības.
Ūdenim ir jāpiemīt enerģijai, zināmai spējai atjaunot dzīvās šūnas. Ūdens oksidēšanās-reducēšanās potenciālam (ORP) ir jāatbilst starpšūnu šķidruma oksidēšanās-reducēšanās potenciālam. Tas ir diapazonā no (-100) līdz (-200) mV. Tad organismam nevajadzēs tērēt papildu enerģiju, lai izlīdzinātu ORP.
Ūdenim ir jābūt vidējas cietības. Ļoti ciets un ļoti mīksts ūdens ir vienādi nepieņemams organisma sūnām.
Ūdenim ir jābūt vāji mineralizētam, lai uzturētu organisma šķidrumu elektrolīta sastāvu. Saskaņā ar higiēnas prasībām dzeramā ūdens kvalitātei, kopējā mineralizācija nedrīkst pārsniegt 1000 mg/dm3. Ilgdzīvotāju ūdens ir vāji mineralizēts (līdz 200 mg/dm3).
Ūdens temperatūra - ir neatkarīgais lielums. Tas ietekmē fizikoķīmisko reakciju un fizioloģisko procesu ātrumu. Ja temperatūra palielina par 10 C , tad 2-3 reizēs tiek paātrināts vielmaiņas process dzīvajā organismā, samazinās gāzu šķīdība, tiek daudzkārt palielināta aktīva elementu pārvietošana un to mijiedarbība.
Ūdenim ir jābūt bioloģiski pieejamam, viegli sagremojamam, t.i. ūdens virsmas spraiguma pakāpe nedrīkst būt pārāk liela. Krāna ūdens virsmas spraiguma pakāpe nedrīkst būt pārāk liela - līdz 73 dyn/cm3. Šūnai ir nepieciešams liels enerģijas daudzums, lai pārvarētu ūdens spraigumu.
Ūdenim ir jābūt absolūti tīram. Tas nedrīkst saturēt hloru un un tā organiskos savienojumus, smago metālu sāļus, nitrātus, nitrītus, pesticīdus, ksenobiotiķus un organiskās vielas.
Ūdenim ir jābūt bioloģiski nekaitīgam. Tas nedrīkst saturēt baktērijas, vīrusus, sēnītes, parazītus, vienšūnas organismus u.t.t.
Ūdenim ir jābūt strukturētam. Viss ūdens cilvēka organismā ir strukturēts noteiktā veidā. Tādēļ ir vēlams dzert strukturētu ūdeni.
Ūdenim ir jāsatur pēc iespējas mazāk negatīvas informācijas. Negatīvas informācijas nonākšana sūnā izjauc tās bioenergoinformatīvās īpasības.
ūdens un organisma konstantes
Ūdens loma 12 organisma būtiskāko konstanšu uzturēšanā.
Visām organisma skaitliskajām konstantēm ( nosacīti vidējās vērtības ) ir noteikti vērtību (normu) koridori, un šīs konstantes tiek noteiktas individuāli, pastāvīgi mainoties pieņemamā diapazonā, atkarībā no ārejiem un iekšējiem apstākļiem.
Kopējais holesterīns 6,0 mmol/l - Holesterīna rādītājs - Perifērā nervu sistēma.
AA 120/80 - Arteriālais asinsspiediens /AA/ - Centrālā nervu sistēma.
EKF - 16/1 - Elpošanas kustību frekvence /EKF/ - Elpošanas orgānu sistēma. u.t.t.
Funkcionāli, cilvēka organismā var izcelt 12 anatomiski fizioloģiskās sistēmas. Katrai sistēmai piemīt sava funkcionēšana optimālā norma, kurai ir skaitliskā vērtība.
Ja cilvēkam ir laba veselība, tad visas fizioloģiskās konstantes ir normas robežās. Jebkura novirze no veselības optimālā līmeņa noved pie konstanšu izmaiņām. Jebkuras konstantes novirze no normas noved pie slimības un pēc tam arī nāves. Gandrīz visas konstantes ir tiesi saistītas ar ūdens daudzumu organismā. Izskatīsim šīs konstantes.
1. Arteriālais asinsspiediens.
- līmeni nosaka gaisa skābekļa parciālā spiediena un mūsu organisma šķidrumu samērs. Šis samērs ir atkarīgs no organisma hidratācijas līmeņa, t.i. no ūdens daudzuma asinīs. Jo biezāks ir asinis, jo augstāks arteriālais asinsspiediens.
2. Elpošanas kustību skaits.
- ir tieši saistīts ar asiņu piesātinājumu ar skābekli un ogļskābo gāzi. Optimālais asiņu piesātinājums ar skābekli ir iespējams tikai tad, ja asins ir piesātinātas ar noteiktu ūdens daudzumu. Jo biezākas ir asinis, jo sliktāks ir asiņu piesātinājums ar skābekli. Jo sliktāka ir mikrocirkulācija, jo lielāks ir asiņu piesātinājums ar ogļskābo gāzi. Tas uzbudina elpošanas centru un palielina elpošanas kustību skaitu.
3. Sirds saraušanās reižu skaits
- ir arī tieši saistīts ar asiņu oksigenāciju (asiņu piesātinājumu ar skābekli). Jo šķidrākas ir asinis, jo labāk tās ir oksigenētas. Ja asinis kļūst arvien biezākas, tas var novest pie sirds sarausanās reižu skaita palielināšanos un sirds muskuļa vājināšanos.
4. Hemoglobīna līmenis.
Hemoglobīna uzdevums ir piegādāt skābekli orgāniem un organisma audiem no plaušām. Asins atūdeņošanās gadījumā, relatīvs eritrocītu daudzums palielinās dotajā tilpumā. Tas noved pie mikrocirkulācijas traucējumiem un hipoksijas (skābekļa bada).
5. Bilirubīna līmenis.
Organisma atūdeņošanās gadījumā, tiek traucēta dezintoksikācija, un bilirubīna relatīvais līmenis var palielināties. Tas noved pie nervu šūnu bojājuma.
6. Nieru normālās darbības situācijā, ir raksturīgas lielas svārstības urīna īpatnējā svarā diennakts laikā, kas ir saistīts ar periodisku pārtikas un ūdens uzņemšanu, kā arī šķidrumu zaudējumu organismā (sviedru izdale, elpošana). Veselīgam cilvēkam parastas ūdens slodzes gadījumā, rīta urīna īpatnējais svars visbiežāk ir 1015-1020.
7. Ķermeņa svaru
- nosaka tauku krājuma līmenis. Taukaudi - ir iekšaudu ūdens un enerģijas depo.
8. Cukura līmenis asinīs.
Glikozes līmenis asinīs nosaka enerģijas operatīvā rezerve. Šo konstanti regulē šķidruma līmenis organismā. Kad cukura līmenis paaugstinās, rodas slāpes un bieža urinācija. Organisma atūdeņošanās gadījumā, tiek traucēta toksisko vielu izdalīšanas un samazinās urīna daudzums. Tas var novest pie iekšejās sekrēcijas dziedzeru, īpaši aizkuņģa dziedzera, intoksikācijas.
9. Skābju-bāzu līdzsvars asinīs.
Tas ir skābekļa un ūdeņraža attiecības radītājs asinīs. Tas parāda asins piesātinājuma līmeni ar skābekli. Pat mazāka pH novirze uz paskābināšanos noved pie nopietnām sekām, pat neatgriezeniskām. Šī konstante ir tieši saistīta ar ūdens daudzumu, kas nonāk organismā diennakts laikā.
10. Leikocītu daudzums.
Šī konstante nosaka imunitātes kvalitāti. Dehidratācijas gadījumā, notiek organisma intoksikācija, piemēram, diarejas laikā. Tas noved pie imunitātes novājinājuma un leikocītu daudzuma palielinājuma.
11. Ķermeņa temperatūra - tā ir jūsu organisma šķidrumu temperatūra. Optimālā temperatūra ir 36,6. Šajā temperatūrā ūdenim piemīt unikālas īpašības, kas ir raksturīgas dzīvajam organismam.
Organisma dehidrācijas laikā tiek traucēti visi oksidēšanās un reducēšanās procesi, kas ir saistīti ar siltuma izdalīšanos un absorbciju. Tas noved pie temperatūras maiņas.
12. Holesterīna līmenis.
Organisma dehidrācijas laikā tiek traucēts asins hemodinamikas līdzsvars un asins reoloģiskās īpašības. Tas noved pie beta-lipoproteīnu un holesterīna līmeņa traucējumiem. Jo biezākas asinis, jo lielāka ir to viskozitāte un taukums.
Konstantes ir vienmēr pastāvīgas. To izmaiņas ir dzīvei bīstamas. Tās visas ir atkarīgas no vissvarīgākā faktora:
tīra un veselīga ūdens dzeršanas ne mazāk par 1,5-2 litriem ikdienā. Tas ir veselības garants uz ilgiem gadiem!
ūdens raksturojums
Ūdenim piemīt tikai divi raksturojumi:
Daudzums un kvalitāte
1. Daudzums
Ja cilvēka organismā nonāk ūdens daudzums, kas ir nepietiekams bioloģisko procesu nodrošināšanai, tad rodas dehidratācija un attīstās "atūdeņošanas". Samazinot fizioloģisko normu (30 ml iz 1 kg ķermeņa svara), tiek traucēti vielmaiņas procesi visos orgānos un sistēmās. Tiek traucēts izdalīšanās sistēmu darbs: elpošanas, gremošanas, urīnceļu, ādas un limfātiskās sistēmas.
Cilvēks var nodzīvot bez ūdens apmēram 3 diennaktis, jo visi vielmaiņas procesi šūnās notiek tikai ar ūdens palīdzību. pat pilnas badošanās laikā, notiek uzturvielu šķelšanās procesi un to sabrukšanas produktu izdalīšanās; ierobežota ūdens daudzumā šie toksiskie produkti paliek asinīs un saindē visu organismu.
Nedrīkst aizmirst, ka arī pārmērīga ūdens dzeršana ir kaitīga, jo tas noved pie sirds pārslodzes un pastiprina olbaltumvielu sadalīšanās procesus.
Organisma ikvienas vajadzību pēc ūdens nosaka vides apstākļi, kā arī darba raksturs. Normālos apstākļos, lai uzturētu līdzsvaru, ir katru dienu jāievieš organismā 1,5-2 litrus ūdens - kā brīvo, tā arī saistīto.
Ir svarīgi ievērot pareizu dzeršanas režīmu. No rīta ir nepieciešams dzert vairāk ūdens (vēlams apmēram 500 ml silta tīra ūdens tukšā dūšā), lai izveidotu šķidruma rezervi organismā.
2.Kvalitāte
Otro slimību var attiecināt uz tā sauktām "ūdens kvalitātes slimībām". Tās ir parazitārās, bakteriālās, sēnīšu un vīrusu infekcijas, kas nonāk organismā kopā ar ūdeni. piemēram, hepatīta A, dizentērijas, salmonelozes, vēdertīfa un pat lambliozes izraisītāji, kas dzīvo ūdenī. Visi iespējamie ķīmiskie savienojumi, kuru skaits pārsniedz 4000, piemēram, hlors, nitrāti, nitrīti, pesticīdi, dažādi toksīni, ķimikālijas no laukiem, kas nonāk akās un avotos, kļūst par spēcīgāko indi mūsu organismam. Tāda pati problēma rodas ar attīrītu, pārstrādātu, osmotisko ūdeni un citiem konservantiem, piesātināta ar antiseptiķiem un stabilizātoriem. Tas viss sabojā ūdens dabisko kvalitāti.
izdzertā ūdens daudzuma ietekme
Tik vienkāršs un tik sarežģīts nosacījums.
Daudziem cilvēkiem tas ir praktiski neiespējams, jo cilvēki ir aizmirsuši, kā dzert ūdeni pietiekamā daudzumā. Tātad, katra ilgi un aktīvi dzīvot griboša cilvēka pirmuzdevums ir iemācīties pastāvīgi dzert ikdienas fizioloģisko ūdens daudzumu ( ne tējas, kompota, sulas un citu dzērienu), bet tieši ... ŪDENS
Cilvēks, kurš dzer krāna ūdeni, ir līdzīgs filtram, kas visas dzīves garumā izlaiž sev cauri no 80 līdz 100 kg (!) ķīmisko netīrumu.
Ja mēs vēlētos attīrīt 35 tonnas ūdens, ko cilvēks apmēram izdzer savas dzīves laikā, tad mēs galu galā iegūtu 420 glāzes smago metālu sāļu un toksīnu!
Nedrīkst aizmirst, ka arī pārmērīga ūdens dzeršana ir kaitīga, jo tas noved pie sirds pārslodzes un pastiprina olbaltumvielu sadalīšanās procesus.
Tātad ja organismā trūkst ūdens, kādas ir sekas? No vienas puses, tas noved pie asins sabiezēšanas, no otras - pie urīna daudzuma samazināšanos.
Asins sabiezēšana izraisa :
arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos;
sirds saraušanās reižu skaita palielināšanos, kas noved pie elpošanas kustību skaita palielinajuma;
hemoglobīna līmeņa paaugstināšanos;
holesterīna līmeņa paaugstināšanos, jo asinis kļūst biezākas un taukainākas.
Urīna daudzuma samazināšanās izraisa:
paskābināšanos (pH samazināšanās);
bilirubīna līmeņa palielinājuma (ja ir maz urīna, attīrīšana nedarbojas, rodas saindēšanās un, agrāk vai vēlāk, tiks traucēts organisma attīrīšanas process);
cukura līmeņa paaugstināšanos (glikozes pārpalikums netiek izvadīts kopā ar urīnu).
Turklāt, ūdens daudzuma samazināšanās organismā noved pie ķermeņa svara pieauguma un pārskābināšanās procesa.
Tas veicina baktēriju attīstību organismā un, rezultātā, temperatūras paaugstināšanos un leikocīdtu daudzuma palielināšanos.
Asinsspiediena, sirds saraušanās reižu, elpošanas kustību skaita un hemoglobīna palielināšanās izraisa smagas sekas - hipoksiju (skābekļa daudzuma pazemināšanās).
Ko var izraisīt urīna daudzuma samazināšanās? Urīns kļūst koncentrētāks, un notiek saindēšanās vai organisma intoksikācija. Tādējādi, ūdens dzeršanas normas samazināšana ( mazāk nekā 1,5 litri dienā ) galu galā izraisa hikopsiju un visa organisma intoksikāciju.
Intoksikācijas kritiskais līmenis + hipoksijas kritiskais līmenis = var kopumā izraisīt organisma šūnu nāvi.
Dehidrācijas simptomi
1% - rodas slāpes;
2% - rodas satraukuma sajūta, apetītes un darbaspējas pasliktināšanās;
4% - slikta dūša, reibonis un nogurums;
6% - koordinācijas un runas sakarīguma zudums;
10% - termoregulācijas traucējumi, šūnas sāk atmirt;
11% - organisms piedzīvo būtiskas izmaiņas, ir nepieciešama profesionāla medicīniskā palīdzība;
20% var iestāties nāve.
Ko dara organisms, kad tam pietrūkst ūdens? Viņš sāk uzņemt ūdeni no tā rezervēm, un tad no šūnām. No tām viņš var uzņemt līdz 66% no pieprasītā ūdens daudzuma, taču šūna pati par sevi ir dzīvs organisms, un tā sāk aizstāvēties, aizsmērējot atveres membrānā ar holestirīnu.
Katra šūna - ir vesela pasaule ar savu valdības centru, kas atrodas kodolā, ar rūpnīcām ( kas pārstrādā uzturvielas un izvada toksiskās vielas ), hidroelektrostacijām un transporta artērijām. Šūnas aizsargfunkciju veic tās divu slāņu membrāna ar sarežģītu receptoru atveru sistēmu, lai ievadītu ūdeni un uzturvielas, un izvadītu toksīnus. Savas dzīves nodrošināšanai šūna iztērē 70% no saražotās enerģijas, un ūdens trūkuma gadījumā šūnas darbības efektivitāte samazinās par 40-50%.
Ūdens var atnākt no starpšūnu telpas līdz 6% , taču tad netiks izvadītas kaitīgas vielas, kuras pārstrādāja šūna, palēlinot organismā notiekošos procesus, un rezultātā, rodas podagra, nierakmeņi, žūltspūšļa akmeņi u.t.t.
Ja ūdens nonāk organismā tā darbīgumam nepietiekamā daudzumā, tad līdz 8% ūdens var tikt paņemtas no asinīm, un tāpēc tās sabiezē. Lai novērstu šīs komplikācijas, ir vajadzīgs ūdens, nevis tēja, kafija vai saldie gāzētie dzērieni.
Dehidrācijas problēmas
Slimības simptomi - ir slimības izpausmes. piemēram, sausa mute - tā nav slimība, bet tās simptomi, t.i. dehidrācijas simptomi.
Sindromi - ir simptomu kompleksi: trīs , četri, pieci simptomi.
Slimības tiek novērotas vairākas izpausmes, un mēs varam saukt slimību vārdā, jo izraisītājs ir zināms.
1. Slāpes - šķidruma līmeņa samazināšanās radītājs organismā, Šim signālam ir jāizraisa noteiktas darbības. Mēs nedrīkstam pieļaut slāpes, tādēļ dzeram tīru ūdeni. Slāpju gadījumā var dzert tikai ūdeni, nevis citus dzērienus, kā mēs to bieži darām.
2. Sausa mute - ir tiešs dehidrācijas rādītājs. Sausa mute rodas tad, ja dehidrācija ir ne mazāka kā trīs procenti. Tas liecina par strukturālajām pārmaiņām aizkuņģa dziedzera šūnās.
3. Aizcietējums, vēdera izejas kavēšanās, neregulāra vēdera izeja - ūdens cilvēka organismā uzsūcas asinīs resnās zarnas līmenī ar ekstrakciju no nesagremotām atliekām. Ja izkārnijumi ir cieti un izskatās izdeguši - tas ir tiešs dehidrācijas pierādījums. Šajā gadījumā, ir nepieciešams dzert ūdeni tukšā dūšā ne mazāk par 1 litru, nevis lietot caureju izraisošas zāles.
4. Sausa āda. - Daudzi cilvēki sūdzas: " Man ir sausa āda." Ko viņiem parasti iesaka speciālisti?
Mitrinoš krēms! Kāda jēga ir uzklāt krēmu uz ādas virsmas, ja tā nesaņem ne ūdeni, ne barības vielas no iekšas. Cilvēka ādas šūnas, kā koka miza, noveco, kļūst sausas, nolobās un nokrīt. To vietā rodas jaunas šūnas. Tādēļ, atmirušās šūnas, tāpat kā vecu koka mizu, atpakaļ nevar atgriest. Tās jau ir mirušas. Tāpēc arī mitrinoši krēmi sniedz tikai īslaicīgu efektu.
5. Sausi mati, sausi un noslāņojušies nagi arī norāda uz ūdens trūkumu organismā.
6. Paaugstināts kuņģa sulas skābums.
Organismā nevar būt paaugstināts skābums, var būt pazemināts ūdens daudzums. Ja mēs paņemam 100 g ūdens un ieliekam tajā 2 g skābes, sanāk 2% skābe. Bet ja mēs paņemam 50 g ūdens un ieliekam tajā tos pašus 2 g skābes, tad skābuma pakāpe ir daudz lielāka. Tas pats notiek arī kuņģī. Kuņģa šūnas neražo pārāk daudz skābes, tātad trūkst ūdens, un tādēļ, skābuma procents ir lielāks. Dzeriet vairāk ūdens, un kuņģa sulas skābums tiks normalizēts. Bet samazināts skābums - tā jau ir kuņģa gļotādas šūnu atrofija. Kuņģis pastāvīgi iznīcinām kuņģa gļotādas parietālās šūnas, un tās galu galā iet bojā.
7. Bieza žults un žultspūšļa akmeņi.
Žults kvalitātes un reoloģijas traucējumi, piemēram, sabiezēšana, smiltis, akmeņi, liecina par ūdens trūkumu organismā. Žulti ir jābūt noteiktam ūdens daudzumam un sārmainībai 8,8 pēc pH skalas. Kad pietrūkst ūdens, žūlts kļūst ļoti koncentrēta, tā paskābinās, sabiezē un nogulsnējas. Tā ir aizsarg reakcija pret kodīgo skābju kaitīgo darbību.
8. Sāls, smilts un akmeņi nierēs.
Tas arī ir saistīts ar ūdens trūkumu. Tiek palielināta kodīgo skābju koncentrācija urīnā. Kā aizsargreakciju, organisms izmanto netoksisko sāļu veidošanos. Urīns kļūst pārāk skābs un viegli kalcinējas.
9. Locītavu knikšķēšana, sāļu nogūldījumi locītavās un mugurkaulā, skrimšļu deformācija, artroze.
Visām šīm problēmām ir trīs galvenie iemesli: pirmais un galvenais iemesls - dehidrācija, otrkārt, baktērijas, un treškārt, vitamīnu un minerālvielu (galvenokārt, silīcija un sēra) trūkums.
10. Cukura diabēts. Notiek paralēli ar pastiprinātu ūdens dzeršanu un izdalīšanos.
11. Sirds išēmiskā slimība, ateroskleroze notiek paralēli ar ūdens trūkumu un asins sabiezēsanos.
12. Vecākiem cilvēkiem hemoglobīna līmeņa paaugstināšanās asinīs notiek relatīva ūdens trūkuma un asins sabiezēšanos.
13. Katarakta. Vecuma tālredzība ir saistīta ar acs lēcas blīvuma palielināšanos, kas savukārt, ir saistīts ar acs lecas dehidrāciju.
14. Galvas smadzeņu asinsvadu išēmiskais insults. Iemeslu var būt daudz, taču pamatā ir mikrocirkulācijas traucējums. ūdens daudzuma samazināšanās un asins reoloģisko īpašību izmaiņas var izraisīt asinis recekļu veidošanos un mazo asinsvadu bloķēšanu.
15. Alerģiskās slimības. Alerģisko slimību polietioloģiskā attīstība var būt saistīta ar olbaltumvielu pārākumu, fermentu trūkumu un audu atūdeņošanās procesiem, kā arī ar intoksikāciju. Gļotas uzkrājas organismā un bloķē deguna, bronhu, trahejas un balsenes mazos limfātiskos asinsvadus. Dehidrācija tikai saasina šīs problēmas. Tautas medicīnā, lai uzlabotu atkrēpošanu, tika izmantots lils daudzums karstu, sārmainu dzērienu, piemēram, piens ar sodu vai silts minerālūdens.
16. Centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi vecākiem cilvēkiem.
Vecumam atnākot, strukturālās-distrofiskās audu izmaiņas noved pie centrālās nervu sistēmas neironu funkciju traucējumiem, un šķidrumu mikrocirkulācijai te ir izšķiroša nozīme.
17. Depresīvi stāvokļi. Organisma paskābināšanās ar toksiskajiem atkritumiem, taukskābju trūkums un dehidrācija izraisa depresīvus stāvokļus. Ir nepieciesama organisma attīrīšana, uzņemot lielu daudzumu laba, silta un sārmaina ūdens.
18. Visu veidu saindēšanās: ekoloģiska, ķīmiska, pārtikas. Organismam trūkst ūdens, lai savlaicīgi izvadītu toksīnus. Tas nav pilns saraksts ar simptomiem, sindromiem un slimībām, kas ir saistīti ar kopejā, intracelulārā, starpšūnu un intravaskulārā ūdens trūkumu.
Ūdens - ir glābšana no daudzām patoloģijām!
Kādā veidā un daudzumā jādzer ūdens
1. nedzeriet daudz ūdens ēšanas laikā un tūlīt pēc ēšanas.
Ja bagātīgi dzer ūdeni ēšanas laikā, tad pirmkārt, pārtiku nevar kārtīgi sakošļāt, un tas rada papildu slodzi kuņģim.
Otrkārt, siekalas, kas satur svarīgus gremošanas fermentus, ar ūdeni nonāk kuņģī, taču siekalu fermenti ir aktīvi tikai sārmainā vidē, bet kuņģī vide ir skāba.
Rezultātā, siekalas, nepabeidzot darbu mutē, neitralizē kuņģa skābi. Treškārt, mēs lietojam daudz vairāk pārtikas, nekā ir nepieciešams, lai būtu paēdušiem. Cilvēka kuņģa tilpums ir aptuveni 350 ml neizstieptā stāvoklī. Kuņģim paplašinoties ar kuņģa kroku palīdzību, šis apjoms var būt palielināts. Bet anatomiski tieši zem kuņģa atrodas aizkuņģa dziedzeris, kurš var būt saspiests ar pārāk izstiepto kuņģi, traucējot mikrocirkulāciju dziedzerī. Tāpēc ēšanas laikā nav ieteicams dzert ūdeni 30-15 minūtes pirms ēšanas. Šajā laikā ūdens iesūcas zarnu traktā.
2. Dzeriet pēc kuņģa atbrīvošanas.
Kuņģis ir gatavs pieņemt ūdeni apmēram 2-3 stundas pēc ogļhidrātu pārtikas un 4-5 stundas pēc olbaltumvielu pārtikas. Laiks ir atkarīgs no pārtikas tauku daudzuma un ēdiena apjoma. Tas arī var būt atkarīgs no cilvēka konstitūcijas. ja Jūs gribat dzert uzreiz pēc ēšanas, varat izdzert 100-150 ml silta skāba dzēriena, piemēram, tējas (bet ne saldas).
3. Neļaujiet sev sajust slāpes.
Šķidruma trūkums ir ļoti bīstama lieta. Logi uzskata, ka vairākums slimību nāk no ūdens trūkuma. Un tas ir pareizi. Āda - ir milzīga izdalīšanās sistēma, caur kuru izdalās lielākā daļa toksīnu. Šķidruma uzņemšanas daudzumam ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā būtu ne mazāk kā litrs. Urīnam ir jābūt salmu krāsā. Ja urīns ir tumšāks, centieties dzert vairāk ūdens.
Viena no institūtiem tika veikts eksperiments. Ar četru grupu palīdzību tika pētīta uzmanības koncentrācija un vērība. Vienai grupai izraisīja slāpes ar čipšu palīdzību un nedeva iespēju šīs slāpes apmierināt. Otrā grupa varēja dzert tikai tad, kad parādījās spēcīga vēlme dzert (kā mēs to darām ikdienā). Trešajā grupā cilvēki dzēra ūdeni, kā kamieļi pie oāzes.
Ceturtās grupas dalībnieki dzēra regulāri, neizraisot slāpes, bet arī nedzerot ar varu.
Šī grupa uzrādīja labākos rezultātus.
4. Izdzertā ūdens daudzums.
Izdzerot litru ūdens vienā reizē, mēs apdraudējam vairākus orgānus vienlaicīgi. No kuņģa pazūd tā sula, kas izdalās gandrīz nepārtraukti un kalpo par aizsargbarjeru pret mikroorganismiem, kas nonāk caur muti. Skāba vide nogalina lielāko daļu no tiem, un mēs uz brīdi kļūstam bezpalīdzīgi. Nākamā šķidruma plūsma apskalo tievo zarnu, paņemot līdzi nesagremotu pārtiku, tādējādi, traucējot gremošanas procesu. Šī pārtika nonāk resnajā zarnā, izraisot rūgšanu. Tad, nokļūstot asinīs, ūdens dod pārāk lielu slodzi uz sirdi un nierēm, par ko ir labi informēti sirds un nieru slimnieki.
Tāpēc ierobežojiet šķidruma uzņemšanu glāžu apmērā vienā reizē.
Pats par sevi saprotams, ka mēs runājam tikai par tīru ūdeni, nevis sulu vai kādu citu dzērienu. Izņēmums var būt spēcīga mitruma zuduma situācija - pēc pirts procedūrām vai fiziskās slodzes. Bet arī šajā gadījumā ir ieteicams dzert glāzi ūdens ik pēc 10-20 minūtēm. Ir vēlams vienmēr nēsāt līdzi pudelīti ar ūdeni, it īpaši karstā laikā.
5. Temperatūras režīms.
Ūdens temperatūrai ir jābūt nedaudz zemākai par istabas temperatūru (ne mazāk par 15-20 C) . Karstais ūdens kairina gļotādas, noskalo aizsargslāni. Ja dzēriens ir karsts, tad tas ir papildu faktors, kas var izraisīt balsenes un barības vada audzēju attīstību. Pārāk auksts šķidrums izraisa saaukstēšanās slimības un vājina imūnsistēmu.
No rīta pēc pamošanās, izdzeriet glāzi silta tīra ūdens. Šī pirmā rīta glāze izvada visus toksīnus, kas tiek uzkrāti naktī, un sagatavo kuņģī pārtikas uzņemšanai. Aknas atbrīvosies no liekā žūlts un resnā zarna nostrādās reflektoriski. Ja ieverot šo noteikumu regulāri, tas palīdzēs atbrīvoties pat no noturīgākiem vēdera aizcietējumiem. To pašu procedūru ir vēlams atkārtot vienu stundu pirms gulētiešanas. Un tad, organisms noteikti palielinās Jūsu enerģiju un darbaspēju.
Minerālā kompozīcija Korallis-Mains
Kā var saņemt kvalitatīvu, bioloģiski pieejamu ūdeni?
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, vidējais dzīves ilgums Japānā ir 82 gadi, bet Okinavas salās - par 10-15 gadiem lielāks. Pētījumi ir apstiprinājuši, ka ilga mūža rādītāji salās ir atkarīgi no dzeramā ūdens kvalitātes. Dzeramā ūdens organiskā kalcija rādītājs Nagas pilsētā (Okinavas prefektūra) ir visaugstākais ne tikai Japānā, bet arī visā pasaulē. Tā kā salas atrodas uz koraļļu atoliem, šie koraļļi filtrē dzeramo ūdeni un piesātinā to ar kalcija joniem. No 2500 koraļļu sugām tikai baltie koraļļi Sango ir noderīgi cilvēkiem. Analīze parādīja, ka tie sastāv no kalcija, magnija, kālija, nātrija un liela daudzuma dzīvei nepieciešamu mikroelementu. Šobrīd, notiek koraļļu-skleraktīniju komerciālā attīstībā apkārt Okinavai. Galaprodukta nosaukums ir "Korallis-Mains".
Biopieejamā un viegli sagremojamā formā, kalcija un pārējo sārmainu minerālvielu saturs ūdenī ir īpaši noderīgs cilvēka organismam. Sārmainas minerālvielas organismā veic daudzas svarīgas funkcijas: veicina organisma sārmošanos, nodrošina asinis normālās reoloģiskās īpašības, ietekmē šūnu augšanas regulēšanu un to darbību, nodrošina elektrisko impulsu parraidīšanu nervu šķiedrās, piedalās vielmaiņas procesā, sniedz pretiekaisuma un antialerģisku iedarbību, kalpo kā celtniecības materiāls. Sārmainu minerālu trūkums izraisa daudzu slimību iestāšanos.
Ūdens ar sasmalcināta koraļļa pūlveri maina tās skābju-sārmu līdzsvaru, palielinot sārmainību, un ūdens pH palielinās līdz 8,5. Šai pārsteidzoši noderīgai koraļļa īpašībai ir liela nozīme cilvēka organisma veselībai. Gandrīz visi cilvēka organisma šķidrumi ir vai nu neitrāli, vai viegli sārmaini, izņemot kuņģa sulas pH ir 1,0. Vesela cilvēka asinis pH ir 7,43; limfas - 7,5; siekalu - 7,4.
Līdzsvara nobīde skābumam palielinoties, ir viens no daudzu slimību cēloņiem. Kad organismā notiek viegli sārmošanās procesi, tiek atjaunots normāls skābju-sārmu līdzsvars, un cilvēks sāk atveseļoties. Organisms pastāvīgi meklē sārmu rezerves, lai neitralizētu liekās skābes. Rezerves nav lielas, lielākoties, tie ir kaulaudi, no kuriem organisms saņem nepieciešamo minerālu. Taču kalcija saņemšanas process no kauliem nevar būt bezgalīgs. Šī situācija ļoti ātri izraisa vienu no pazīstamākajām slimībām-osteoporozei.
"Korallis-Mains" atjauno ūdens šķidrikristālisko struktūru. Ūdens ir unikāls šķidrais kristāls, kas ideāli nodrošina starpšūnu un iekššūnu telpu aizpildīšanu. Kad ūdens sasalst kopā ar "Korallis-Mains", tas veido ideālu sniega pārslas struktūru, kas liecina par ūdens molekulu dipolu sakārtotību. Un tā kā viss ūdens dzīvajos organismos ir strukturēts, šī sasmalcināta koraļļa īpašība ir īpaši nozīmīga veselības saglabāšanā.
Ūdenim ar minerālo kompozīciju "Korallis-Mains" Piemīt vāji sārmainas īpašības, kas ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ieteicams dzert tukšā dūšā, siltu vai vēsu, 15-30 minūtes pirms ēšanas vai 2,5-3 stundas pēc ēšanas, lai tas nevarētu neitralizēt sālsskābi kuņģī gremošanas procesā.
Ir ieteicams dzert ūdeni 200-250 ml porcijās. Filtru - paciņu ir vēlams novietot īrā dzeramajā ūdenī. Ja Jums ir nepieciešams sasniegt papildu sārmainību, tad var izmantot koncentrētāku dzērienu - viena filtrs- paciņa uz 250-300-500 ml silta ūdens. Dienu ieteicams sākt ar 250-300 ml silta ūdens uzņemšanu ar kompozīciju "Korallis-Mains" no paša rīta.
Vairāk lasīt šeit ...Korallis-Mains ...
vēža šūnas nedzimst sārmainā vidē!
раковые клетки нерождаются щелочной среде!
Lai nodrošinātu visu bioķīmisko procesu darbību cilvēka organismā, ūdenim ir jāpiemīt noteiktām īpašībām.
Ūdenim ir jābūt neitrālam, bet labāk vāji sārmainam. Tas ļauj vieglāk uzturēt skābju-bāzu un šķidrumu līdzsvaru cilvēka organismā, jo tiem piemīt vāji sārmaina reakcija, kas palīdz novērst vairākas slimības.
Ūdenim ir jāpiemīt enerģijai, zināmai spējai atjaunot dzīvās šūnas. Ūdens oksidēšanās-reducēšanās potenciālam (ORP) ir jāatbilst starpšūnu šķidruma oksidēšanās-reducēšanās potenciālam. Tas ir diapazonā no (-100) līdz (-200) mV. Tad organismam nevajadzēs tērēt papildu enerģiju, lai izlīdzinātu ORP.
Ūdenim ir jābūt vidējas cietības. Ļoti ciets un ļoti mīksts ūdens ir vienādi nepieņemams organisma sūnām.
Ūdenim ir jābūt vāji mineralizētam, lai uzturētu organisma šķidrumu elektrolīta sastāvu. Saskaņā ar higiēnas prasībām dzeramā ūdens kvalitātei, kopējā mineralizācija nedrīkst pārsniegt 1000 mg/dm3. Ilgdzīvotāju ūdens ir vāji mineralizēts (līdz 200 mg/dm3).
Ūdens temperatūra - ir neatkarīgais lielums. Tas ietekmē fizikoķīmisko reakciju un fizioloģisko procesu ātrumu. Ja temperatūra palielina par 10 C , tad 2-3 reizēs tiek paātrināts vielmaiņas process dzīvajā organismā, samazinās gāzu šķīdība, tiek daudzkārt palielināta aktīva elementu pārvietošana un to mijiedarbība.
Ūdenim ir jābūt bioloģiski pieejamam, viegli sagremojamam, t.i. ūdens virsmas spraiguma pakāpe nedrīkst būt pārāk liela. Krāna ūdens virsmas spraiguma pakāpe nedrīkst būt pārāk liela - līdz 73 dyn/cm3. Šūnai ir nepieciešams liels enerģijas daudzums, lai pārvarētu ūdens spraigumu.
Ūdenim ir jābūt absolūti tīram. Tas nedrīkst saturēt hloru un un tā organiskos savienojumus, smago metālu sāļus, nitrātus, nitrītus, pesticīdus, ksenobiotiķus un organiskās vielas.
Ūdenim ir jābūt bioloģiski nekaitīgam. Tas nedrīkst saturēt baktērijas, vīrusus, sēnītes, parazītus, vienšūnas organismus u.t.t.
Ūdenim ir jābūt strukturētam. Viss ūdens cilvēka organismā ir strukturēts noteiktā veidā. Tādēļ ir vēlams dzert strukturētu ūdeni.
Ūdenim ir jāsatur pēc iespējas mazāk negatīvas informācijas. Negatīvas informācijas nonākšana sūnā izjauc tās bioenergoinformatīvās īpasības.
ūdens un organisma konstantes
Ūdens loma 12 organisma būtiskāko konstanšu uzturēšanā.
Visām organisma skaitliskajām konstantēm ( nosacīti vidējās vērtības ) ir noteikti vērtību (normu) koridori, un šīs konstantes tiek noteiktas individuāli, pastāvīgi mainoties pieņemamā diapazonā, atkarībā no ārejiem un iekšējiem apstākļiem.
Kopējais holesterīns 6,0 mmol/l - Holesterīna rādītājs - Perifērā nervu sistēma.
AA 120/80 - Arteriālais asinsspiediens /AA/ - Centrālā nervu sistēma.
EKF - 16/1 - Elpošanas kustību frekvence /EKF/ - Elpošanas orgānu sistēma. u.t.t.
Funkcionāli, cilvēka organismā var izcelt 12 anatomiski fizioloģiskās sistēmas. Katrai sistēmai piemīt sava funkcionēšana optimālā norma, kurai ir skaitliskā vērtība.
Ja cilvēkam ir laba veselība, tad visas fizioloģiskās konstantes ir normas robežās. Jebkura novirze no veselības optimālā līmeņa noved pie konstanšu izmaiņām. Jebkuras konstantes novirze no normas noved pie slimības un pēc tam arī nāves. Gandrīz visas konstantes ir tiesi saistītas ar ūdens daudzumu organismā. Izskatīsim šīs konstantes.
1. Arteriālais asinsspiediens.
- līmeni nosaka gaisa skābekļa parciālā spiediena un mūsu organisma šķidrumu samērs. Šis samērs ir atkarīgs no organisma hidratācijas līmeņa, t.i. no ūdens daudzuma asinīs. Jo biezāks ir asinis, jo augstāks arteriālais asinsspiediens.
2. Elpošanas kustību skaits.
- ir tieši saistīts ar asiņu piesātinājumu ar skābekli un ogļskābo gāzi. Optimālais asiņu piesātinājums ar skābekli ir iespējams tikai tad, ja asins ir piesātinātas ar noteiktu ūdens daudzumu. Jo biezākas ir asinis, jo sliktāks ir asiņu piesātinājums ar skābekli. Jo sliktāka ir mikrocirkulācija, jo lielāks ir asiņu piesātinājums ar ogļskābo gāzi. Tas uzbudina elpošanas centru un palielina elpošanas kustību skaitu.
3. Sirds saraušanās reižu skaits
- ir arī tieši saistīts ar asiņu oksigenāciju (asiņu piesātinājumu ar skābekli). Jo šķidrākas ir asinis, jo labāk tās ir oksigenētas. Ja asinis kļūst arvien biezākas, tas var novest pie sirds sarausanās reižu skaita palielināšanos un sirds muskuļa vājināšanos.
4. Hemoglobīna līmenis.
Hemoglobīna uzdevums ir piegādāt skābekli orgāniem un organisma audiem no plaušām. Asins atūdeņošanās gadījumā, relatīvs eritrocītu daudzums palielinās dotajā tilpumā. Tas noved pie mikrocirkulācijas traucējumiem un hipoksijas (skābekļa bada).
5. Bilirubīna līmenis.
Organisma atūdeņošanās gadījumā, tiek traucēta dezintoksikācija, un bilirubīna relatīvais līmenis var palielināties. Tas noved pie nervu šūnu bojājuma.
6. Nieru normālās darbības situācijā, ir raksturīgas lielas svārstības urīna īpatnējā svarā diennakts laikā, kas ir saistīts ar periodisku pārtikas un ūdens uzņemšanu, kā arī šķidrumu zaudējumu organismā (sviedru izdale, elpošana). Veselīgam cilvēkam parastas ūdens slodzes gadījumā, rīta urīna īpatnējais svars visbiežāk ir 1015-1020.
7. Ķermeņa svaru
- nosaka tauku krājuma līmenis. Taukaudi - ir iekšaudu ūdens un enerģijas depo.
8. Cukura līmenis asinīs.
Glikozes līmenis asinīs nosaka enerģijas operatīvā rezerve. Šo konstanti regulē šķidruma līmenis organismā. Kad cukura līmenis paaugstinās, rodas slāpes un bieža urinācija. Organisma atūdeņošanās gadījumā, tiek traucēta toksisko vielu izdalīšanas un samazinās urīna daudzums. Tas var novest pie iekšejās sekrēcijas dziedzeru, īpaši aizkuņģa dziedzera, intoksikācijas.
9. Skābju-bāzu līdzsvars asinīs.
Tas ir skābekļa un ūdeņraža attiecības radītājs asinīs. Tas parāda asins piesātinājuma līmeni ar skābekli. Pat mazāka pH novirze uz paskābināšanos noved pie nopietnām sekām, pat neatgriezeniskām. Šī konstante ir tieši saistīta ar ūdens daudzumu, kas nonāk organismā diennakts laikā.
10. Leikocītu daudzums.
Šī konstante nosaka imunitātes kvalitāti. Dehidratācijas gadījumā, notiek organisma intoksikācija, piemēram, diarejas laikā. Tas noved pie imunitātes novājinājuma un leikocītu daudzuma palielinājuma.
11. Ķermeņa temperatūra - tā ir jūsu organisma šķidrumu temperatūra. Optimālā temperatūra ir 36,6. Šajā temperatūrā ūdenim piemīt unikālas īpašības, kas ir raksturīgas dzīvajam organismam.
Organisma dehidrācijas laikā tiek traucēti visi oksidēšanās un reducēšanās procesi, kas ir saistīti ar siltuma izdalīšanos un absorbciju. Tas noved pie temperatūras maiņas.
12. Holesterīna līmenis.
Organisma dehidrācijas laikā tiek traucēts asins hemodinamikas līdzsvars un asins reoloģiskās īpašības. Tas noved pie beta-lipoproteīnu un holesterīna līmeņa traucējumiem. Jo biezākas asinis, jo lielāka ir to viskozitāte un taukums.
Konstantes ir vienmēr pastāvīgas. To izmaiņas ir dzīvei bīstamas. Tās visas ir atkarīgas no vissvarīgākā faktora:
tīra un veselīga ūdens dzeršanas ne mazāk par 1,5-2 litriem ikdienā. Tas ir veselības garants uz ilgiem gadiem!
ūdens raksturojums
Ūdenim piemīt tikai divi raksturojumi:
Daudzums un kvalitāte
1. Daudzums
Ja cilvēka organismā nonāk ūdens daudzums, kas ir nepietiekams bioloģisko procesu nodrošināšanai, tad rodas dehidratācija un attīstās "atūdeņošanas". Samazinot fizioloģisko normu (30 ml iz 1 kg ķermeņa svara), tiek traucēti vielmaiņas procesi visos orgānos un sistēmās. Tiek traucēts izdalīšanās sistēmu darbs: elpošanas, gremošanas, urīnceļu, ādas un limfātiskās sistēmas.
Cilvēks var nodzīvot bez ūdens apmēram 3 diennaktis, jo visi vielmaiņas procesi šūnās notiek tikai ar ūdens palīdzību. pat pilnas badošanās laikā, notiek uzturvielu šķelšanās procesi un to sabrukšanas produktu izdalīšanās; ierobežota ūdens daudzumā šie toksiskie produkti paliek asinīs un saindē visu organismu.
Nedrīkst aizmirst, ka arī pārmērīga ūdens dzeršana ir kaitīga, jo tas noved pie sirds pārslodzes un pastiprina olbaltumvielu sadalīšanās procesus.
Organisma ikvienas vajadzību pēc ūdens nosaka vides apstākļi, kā arī darba raksturs. Normālos apstākļos, lai uzturētu līdzsvaru, ir katru dienu jāievieš organismā 1,5-2 litrus ūdens - kā brīvo, tā arī saistīto.
Ir svarīgi ievērot pareizu dzeršanas režīmu. No rīta ir nepieciešams dzert vairāk ūdens (vēlams apmēram 500 ml silta tīra ūdens tukšā dūšā), lai izveidotu šķidruma rezervi organismā.
2.Kvalitāte
Otro slimību var attiecināt uz tā sauktām "ūdens kvalitātes slimībām". Tās ir parazitārās, bakteriālās, sēnīšu un vīrusu infekcijas, kas nonāk organismā kopā ar ūdeni. piemēram, hepatīta A, dizentērijas, salmonelozes, vēdertīfa un pat lambliozes izraisītāji, kas dzīvo ūdenī. Visi iespējamie ķīmiskie savienojumi, kuru skaits pārsniedz 4000, piemēram, hlors, nitrāti, nitrīti, pesticīdi, dažādi toksīni, ķimikālijas no laukiem, kas nonāk akās un avotos, kļūst par spēcīgāko indi mūsu organismam. Tāda pati problēma rodas ar attīrītu, pārstrādātu, osmotisko ūdeni un citiem konservantiem, piesātināta ar antiseptiķiem un stabilizātoriem. Tas viss sabojā ūdens dabisko kvalitāti.
izdzertā ūdens daudzuma ietekme
Tik vienkāršs un tik sarežģīts nosacījums.
Daudziem cilvēkiem tas ir praktiski neiespējams, jo cilvēki ir aizmirsuši, kā dzert ūdeni pietiekamā daudzumā. Tātad, katra ilgi un aktīvi dzīvot griboša cilvēka pirmuzdevums ir iemācīties pastāvīgi dzert ikdienas fizioloģisko ūdens daudzumu ( ne tējas, kompota, sulas un citu dzērienu), bet tieši ... ŪDENS
Cilvēks, kurš dzer krāna ūdeni, ir līdzīgs filtram, kas visas dzīves garumā izlaiž sev cauri no 80 līdz 100 kg (!) ķīmisko netīrumu.
Ja mēs vēlētos attīrīt 35 tonnas ūdens, ko cilvēks apmēram izdzer savas dzīves laikā, tad mēs galu galā iegūtu 420 glāzes smago metālu sāļu un toksīnu!
Nedrīkst aizmirst, ka arī pārmērīga ūdens dzeršana ir kaitīga, jo tas noved pie sirds pārslodzes un pastiprina olbaltumvielu sadalīšanās procesus.
Tātad ja organismā trūkst ūdens, kādas ir sekas? No vienas puses, tas noved pie asins sabiezēšanas, no otras - pie urīna daudzuma samazināšanos.
Asins sabiezēšana izraisa :
arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos;
sirds saraušanās reižu skaita palielināšanos, kas noved pie elpošanas kustību skaita palielinajuma;
hemoglobīna līmeņa paaugstināšanos;
holesterīna līmeņa paaugstināšanos, jo asinis kļūst biezākas un taukainākas.
Urīna daudzuma samazināšanās izraisa:
paskābināšanos (pH samazināšanās);
bilirubīna līmeņa palielinājuma (ja ir maz urīna, attīrīšana nedarbojas, rodas saindēšanās un, agrāk vai vēlāk, tiks traucēts organisma attīrīšanas process);
cukura līmeņa paaugstināšanos (glikozes pārpalikums netiek izvadīts kopā ar urīnu).
Turklāt, ūdens daudzuma samazināšanās organismā noved pie ķermeņa svara pieauguma un pārskābināšanās procesa.
Tas veicina baktēriju attīstību organismā un, rezultātā, temperatūras paaugstināšanos un leikocīdtu daudzuma palielināšanos.
Asinsspiediena, sirds saraušanās reižu, elpošanas kustību skaita un hemoglobīna palielināšanās izraisa smagas sekas - hipoksiju (skābekļa daudzuma pazemināšanās).
Ko var izraisīt urīna daudzuma samazināšanās? Urīns kļūst koncentrētāks, un notiek saindēšanās vai organisma intoksikācija. Tādējādi, ūdens dzeršanas normas samazināšana ( mazāk nekā 1,5 litri dienā ) galu galā izraisa hikopsiju un visa organisma intoksikāciju.
Intoksikācijas kritiskais līmenis + hipoksijas kritiskais līmenis = var kopumā izraisīt organisma šūnu nāvi.
Dehidrācijas simptomi
1% - rodas slāpes;
2% - rodas satraukuma sajūta, apetītes un darbaspējas pasliktināšanās;
4% - slikta dūša, reibonis un nogurums;
6% - koordinācijas un runas sakarīguma zudums;
10% - termoregulācijas traucējumi, šūnas sāk atmirt;
11% - organisms piedzīvo būtiskas izmaiņas, ir nepieciešama profesionāla medicīniskā palīdzība;
20% var iestāties nāve.
Ko dara organisms, kad tam pietrūkst ūdens? Viņš sāk uzņemt ūdeni no tā rezervēm, un tad no šūnām. No tām viņš var uzņemt līdz 66% no pieprasītā ūdens daudzuma, taču šūna pati par sevi ir dzīvs organisms, un tā sāk aizstāvēties, aizsmērējot atveres membrānā ar holestirīnu.
Katra šūna - ir vesela pasaule ar savu valdības centru, kas atrodas kodolā, ar rūpnīcām ( kas pārstrādā uzturvielas un izvada toksiskās vielas ), hidroelektrostacijām un transporta artērijām. Šūnas aizsargfunkciju veic tās divu slāņu membrāna ar sarežģītu receptoru atveru sistēmu, lai ievadītu ūdeni un uzturvielas, un izvadītu toksīnus. Savas dzīves nodrošināšanai šūna iztērē 70% no saražotās enerģijas, un ūdens trūkuma gadījumā šūnas darbības efektivitāte samazinās par 40-50%.
Ūdens var atnākt no starpšūnu telpas līdz 6% , taču tad netiks izvadītas kaitīgas vielas, kuras pārstrādāja šūna, palēlinot organismā notiekošos procesus, un rezultātā, rodas podagra, nierakmeņi, žūltspūšļa akmeņi u.t.t.
Ja ūdens nonāk organismā tā darbīgumam nepietiekamā daudzumā, tad līdz 8% ūdens var tikt paņemtas no asinīm, un tāpēc tās sabiezē. Lai novērstu šīs komplikācijas, ir vajadzīgs ūdens, nevis tēja, kafija vai saldie gāzētie dzērieni.
Dehidrācijas problēmas
Slimības simptomi - ir slimības izpausmes. piemēram, sausa mute - tā nav slimība, bet tās simptomi, t.i. dehidrācijas simptomi.
Sindromi - ir simptomu kompleksi: trīs , četri, pieci simptomi.
Slimības tiek novērotas vairākas izpausmes, un mēs varam saukt slimību vārdā, jo izraisītājs ir zināms.
1. Slāpes - šķidruma līmeņa samazināšanās radītājs organismā, Šim signālam ir jāizraisa noteiktas darbības. Mēs nedrīkstam pieļaut slāpes, tādēļ dzeram tīru ūdeni. Slāpju gadījumā var dzert tikai ūdeni, nevis citus dzērienus, kā mēs to bieži darām.
2. Sausa mute - ir tiešs dehidrācijas rādītājs. Sausa mute rodas tad, ja dehidrācija ir ne mazāka kā trīs procenti. Tas liecina par strukturālajām pārmaiņām aizkuņģa dziedzera šūnās.
3. Aizcietējums, vēdera izejas kavēšanās, neregulāra vēdera izeja - ūdens cilvēka organismā uzsūcas asinīs resnās zarnas līmenī ar ekstrakciju no nesagremotām atliekām. Ja izkārnijumi ir cieti un izskatās izdeguši - tas ir tiešs dehidrācijas pierādījums. Šajā gadījumā, ir nepieciešams dzert ūdeni tukšā dūšā ne mazāk par 1 litru, nevis lietot caureju izraisošas zāles.
4. Sausa āda. - Daudzi cilvēki sūdzas: " Man ir sausa āda." Ko viņiem parasti iesaka speciālisti?
Mitrinoš krēms! Kāda jēga ir uzklāt krēmu uz ādas virsmas, ja tā nesaņem ne ūdeni, ne barības vielas no iekšas. Cilvēka ādas šūnas, kā koka miza, noveco, kļūst sausas, nolobās un nokrīt. To vietā rodas jaunas šūnas. Tādēļ, atmirušās šūnas, tāpat kā vecu koka mizu, atpakaļ nevar atgriest. Tās jau ir mirušas. Tāpēc arī mitrinoši krēmi sniedz tikai īslaicīgu efektu.
5. Sausi mati, sausi un noslāņojušies nagi arī norāda uz ūdens trūkumu organismā.
6. Paaugstināts kuņģa sulas skābums.
Organismā nevar būt paaugstināts skābums, var būt pazemināts ūdens daudzums. Ja mēs paņemam 100 g ūdens un ieliekam tajā 2 g skābes, sanāk 2% skābe. Bet ja mēs paņemam 50 g ūdens un ieliekam tajā tos pašus 2 g skābes, tad skābuma pakāpe ir daudz lielāka. Tas pats notiek arī kuņģī. Kuņģa šūnas neražo pārāk daudz skābes, tātad trūkst ūdens, un tādēļ, skābuma procents ir lielāks. Dzeriet vairāk ūdens, un kuņģa sulas skābums tiks normalizēts. Bet samazināts skābums - tā jau ir kuņģa gļotādas šūnu atrofija. Kuņģis pastāvīgi iznīcinām kuņģa gļotādas parietālās šūnas, un tās galu galā iet bojā.
7. Bieza žults un žultspūšļa akmeņi.
Žults kvalitātes un reoloģijas traucējumi, piemēram, sabiezēšana, smiltis, akmeņi, liecina par ūdens trūkumu organismā. Žulti ir jābūt noteiktam ūdens daudzumam un sārmainībai 8,8 pēc pH skalas. Kad pietrūkst ūdens, žūlts kļūst ļoti koncentrēta, tā paskābinās, sabiezē un nogulsnējas. Tā ir aizsarg reakcija pret kodīgo skābju kaitīgo darbību.
8. Sāls, smilts un akmeņi nierēs.
Tas arī ir saistīts ar ūdens trūkumu. Tiek palielināta kodīgo skābju koncentrācija urīnā. Kā aizsargreakciju, organisms izmanto netoksisko sāļu veidošanos. Urīns kļūst pārāk skābs un viegli kalcinējas.
9. Locītavu knikšķēšana, sāļu nogūldījumi locītavās un mugurkaulā, skrimšļu deformācija, artroze.
Visām šīm problēmām ir trīs galvenie iemesli: pirmais un galvenais iemesls - dehidrācija, otrkārt, baktērijas, un treškārt, vitamīnu un minerālvielu (galvenokārt, silīcija un sēra) trūkums.
10. Cukura diabēts. Notiek paralēli ar pastiprinātu ūdens dzeršanu un izdalīšanos.
11. Sirds išēmiskā slimība, ateroskleroze notiek paralēli ar ūdens trūkumu un asins sabiezēsanos.
12. Vecākiem cilvēkiem hemoglobīna līmeņa paaugstināšanās asinīs notiek relatīva ūdens trūkuma un asins sabiezēšanos.
13. Katarakta. Vecuma tālredzība ir saistīta ar acs lēcas blīvuma palielināšanos, kas savukārt, ir saistīts ar acs lecas dehidrāciju.
14. Galvas smadzeņu asinsvadu išēmiskais insults. Iemeslu var būt daudz, taču pamatā ir mikrocirkulācijas traucējums. ūdens daudzuma samazināšanās un asins reoloģisko īpašību izmaiņas var izraisīt asinis recekļu veidošanos un mazo asinsvadu bloķēšanu.
15. Alerģiskās slimības. Alerģisko slimību polietioloģiskā attīstība var būt saistīta ar olbaltumvielu pārākumu, fermentu trūkumu un audu atūdeņošanās procesiem, kā arī ar intoksikāciju. Gļotas uzkrājas organismā un bloķē deguna, bronhu, trahejas un balsenes mazos limfātiskos asinsvadus. Dehidrācija tikai saasina šīs problēmas. Tautas medicīnā, lai uzlabotu atkrēpošanu, tika izmantots lils daudzums karstu, sārmainu dzērienu, piemēram, piens ar sodu vai silts minerālūdens.
16. Centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi vecākiem cilvēkiem.
Vecumam atnākot, strukturālās-distrofiskās audu izmaiņas noved pie centrālās nervu sistēmas neironu funkciju traucējumiem, un šķidrumu mikrocirkulācijai te ir izšķiroša nozīme.
17. Depresīvi stāvokļi. Organisma paskābināšanās ar toksiskajiem atkritumiem, taukskābju trūkums un dehidrācija izraisa depresīvus stāvokļus. Ir nepieciesama organisma attīrīšana, uzņemot lielu daudzumu laba, silta un sārmaina ūdens.
18. Visu veidu saindēšanās: ekoloģiska, ķīmiska, pārtikas. Organismam trūkst ūdens, lai savlaicīgi izvadītu toksīnus. Tas nav pilns saraksts ar simptomiem, sindromiem un slimībām, kas ir saistīti ar kopejā, intracelulārā, starpšūnu un intravaskulārā ūdens trūkumu.
Ūdens - ir glābšana no daudzām patoloģijām!
Kādā veidā un daudzumā jādzer ūdens
1. nedzeriet daudz ūdens ēšanas laikā un tūlīt pēc ēšanas.
Ja bagātīgi dzer ūdeni ēšanas laikā, tad pirmkārt, pārtiku nevar kārtīgi sakošļāt, un tas rada papildu slodzi kuņģim.
Otrkārt, siekalas, kas satur svarīgus gremošanas fermentus, ar ūdeni nonāk kuņģī, taču siekalu fermenti ir aktīvi tikai sārmainā vidē, bet kuņģī vide ir skāba.
Rezultātā, siekalas, nepabeidzot darbu mutē, neitralizē kuņģa skābi. Treškārt, mēs lietojam daudz vairāk pārtikas, nekā ir nepieciešams, lai būtu paēdušiem. Cilvēka kuņģa tilpums ir aptuveni 350 ml neizstieptā stāvoklī. Kuņģim paplašinoties ar kuņģa kroku palīdzību, šis apjoms var būt palielināts. Bet anatomiski tieši zem kuņģa atrodas aizkuņģa dziedzeris, kurš var būt saspiests ar pārāk izstiepto kuņģi, traucējot mikrocirkulāciju dziedzerī. Tāpēc ēšanas laikā nav ieteicams dzert ūdeni 30-15 minūtes pirms ēšanas. Šajā laikā ūdens iesūcas zarnu traktā.
2. Dzeriet pēc kuņģa atbrīvošanas.
Kuņģis ir gatavs pieņemt ūdeni apmēram 2-3 stundas pēc ogļhidrātu pārtikas un 4-5 stundas pēc olbaltumvielu pārtikas. Laiks ir atkarīgs no pārtikas tauku daudzuma un ēdiena apjoma. Tas arī var būt atkarīgs no cilvēka konstitūcijas. ja Jūs gribat dzert uzreiz pēc ēšanas, varat izdzert 100-150 ml silta skāba dzēriena, piemēram, tējas (bet ne saldas).
3. Neļaujiet sev sajust slāpes.
Šķidruma trūkums ir ļoti bīstama lieta. Logi uzskata, ka vairākums slimību nāk no ūdens trūkuma. Un tas ir pareizi. Āda - ir milzīga izdalīšanās sistēma, caur kuru izdalās lielākā daļa toksīnu. Šķidruma uzņemšanas daudzumam ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā būtu ne mazāk kā litrs. Urīnam ir jābūt salmu krāsā. Ja urīns ir tumšāks, centieties dzert vairāk ūdens.
Viena no institūtiem tika veikts eksperiments. Ar četru grupu palīdzību tika pētīta uzmanības koncentrācija un vērība. Vienai grupai izraisīja slāpes ar čipšu palīdzību un nedeva iespēju šīs slāpes apmierināt. Otrā grupa varēja dzert tikai tad, kad parādījās spēcīga vēlme dzert (kā mēs to darām ikdienā). Trešajā grupā cilvēki dzēra ūdeni, kā kamieļi pie oāzes.
Ceturtās grupas dalībnieki dzēra regulāri, neizraisot slāpes, bet arī nedzerot ar varu.
Šī grupa uzrādīja labākos rezultātus.
4. Izdzertā ūdens daudzums.
Izdzerot litru ūdens vienā reizē, mēs apdraudējam vairākus orgānus vienlaicīgi. No kuņģa pazūd tā sula, kas izdalās gandrīz nepārtraukti un kalpo par aizsargbarjeru pret mikroorganismiem, kas nonāk caur muti. Skāba vide nogalina lielāko daļu no tiem, un mēs uz brīdi kļūstam bezpalīdzīgi. Nākamā šķidruma plūsma apskalo tievo zarnu, paņemot līdzi nesagremotu pārtiku, tādējādi, traucējot gremošanas procesu. Šī pārtika nonāk resnajā zarnā, izraisot rūgšanu. Tad, nokļūstot asinīs, ūdens dod pārāk lielu slodzi uz sirdi un nierēm, par ko ir labi informēti sirds un nieru slimnieki.
Tāpēc ierobežojiet šķidruma uzņemšanu glāžu apmērā vienā reizē.
Pats par sevi saprotams, ka mēs runājam tikai par tīru ūdeni, nevis sulu vai kādu citu dzērienu. Izņēmums var būt spēcīga mitruma zuduma situācija - pēc pirts procedūrām vai fiziskās slodzes. Bet arī šajā gadījumā ir ieteicams dzert glāzi ūdens ik pēc 10-20 minūtēm. Ir vēlams vienmēr nēsāt līdzi pudelīti ar ūdeni, it īpaši karstā laikā.
5. Temperatūras režīms.
Ūdens temperatūrai ir jābūt nedaudz zemākai par istabas temperatūru (ne mazāk par 15-20 C) . Karstais ūdens kairina gļotādas, noskalo aizsargslāni. Ja dzēriens ir karsts, tad tas ir papildu faktors, kas var izraisīt balsenes un barības vada audzēju attīstību. Pārāk auksts šķidrums izraisa saaukstēšanās slimības un vājina imūnsistēmu.
No rīta pēc pamošanās, izdzeriet glāzi silta tīra ūdens. Šī pirmā rīta glāze izvada visus toksīnus, kas tiek uzkrāti naktī, un sagatavo kuņģī pārtikas uzņemšanai. Aknas atbrīvosies no liekā žūlts un resnā zarna nostrādās reflektoriski. Ja ieverot šo noteikumu regulāri, tas palīdzēs atbrīvoties pat no noturīgākiem vēdera aizcietējumiem. To pašu procedūru ir vēlams atkārtot vienu stundu pirms gulētiešanas. Un tad, organisms noteikti palielinās Jūsu enerģiju un darbaspēju.
Minerālā kompozīcija Korallis-Mains
Kā var saņemt kvalitatīvu, bioloģiski pieejamu ūdeni?
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, vidējais dzīves ilgums Japānā ir 82 gadi, bet Okinavas salās - par 10-15 gadiem lielāks. Pētījumi ir apstiprinājuši, ka ilga mūža rādītāji salās ir atkarīgi no dzeramā ūdens kvalitātes. Dzeramā ūdens organiskā kalcija rādītājs Nagas pilsētā (Okinavas prefektūra) ir visaugstākais ne tikai Japānā, bet arī visā pasaulē. Tā kā salas atrodas uz koraļļu atoliem, šie koraļļi filtrē dzeramo ūdeni un piesātinā to ar kalcija joniem. No 2500 koraļļu sugām tikai baltie koraļļi Sango ir noderīgi cilvēkiem. Analīze parādīja, ka tie sastāv no kalcija, magnija, kālija, nātrija un liela daudzuma dzīvei nepieciešamu mikroelementu. Šobrīd, notiek koraļļu-skleraktīniju komerciālā attīstībā apkārt Okinavai. Galaprodukta nosaukums ir "Korallis-Mains".
Biopieejamā un viegli sagremojamā formā, kalcija un pārējo sārmainu minerālvielu saturs ūdenī ir īpaši noderīgs cilvēka organismam. Sārmainas minerālvielas organismā veic daudzas svarīgas funkcijas: veicina organisma sārmošanos, nodrošina asinis normālās reoloģiskās īpašības, ietekmē šūnu augšanas regulēšanu un to darbību, nodrošina elektrisko impulsu parraidīšanu nervu šķiedrās, piedalās vielmaiņas procesā, sniedz pretiekaisuma un antialerģisku iedarbību, kalpo kā celtniecības materiāls. Sārmainu minerālu trūkums izraisa daudzu slimību iestāšanos.
Ūdens ar sasmalcināta koraļļa pūlveri maina tās skābju-sārmu līdzsvaru, palielinot sārmainību, un ūdens pH palielinās līdz 8,5. Šai pārsteidzoši noderīgai koraļļa īpašībai ir liela nozīme cilvēka organisma veselībai. Gandrīz visi cilvēka organisma šķidrumi ir vai nu neitrāli, vai viegli sārmaini, izņemot kuņģa sulas pH ir 1,0. Vesela cilvēka asinis pH ir 7,43; limfas - 7,5; siekalu - 7,4.
Līdzsvara nobīde skābumam palielinoties, ir viens no daudzu slimību cēloņiem. Kad organismā notiek viegli sārmošanās procesi, tiek atjaunots normāls skābju-sārmu līdzsvars, un cilvēks sāk atveseļoties. Organisms pastāvīgi meklē sārmu rezerves, lai neitralizētu liekās skābes. Rezerves nav lielas, lielākoties, tie ir kaulaudi, no kuriem organisms saņem nepieciešamo minerālu. Taču kalcija saņemšanas process no kauliem nevar būt bezgalīgs. Šī situācija ļoti ātri izraisa vienu no pazīstamākajām slimībām-osteoporozei.
"Korallis-Mains" atjauno ūdens šķidrikristālisko struktūru. Ūdens ir unikāls šķidrais kristāls, kas ideāli nodrošina starpšūnu un iekššūnu telpu aizpildīšanu. Kad ūdens sasalst kopā ar "Korallis-Mains", tas veido ideālu sniega pārslas struktūru, kas liecina par ūdens molekulu dipolu sakārtotību. Un tā kā viss ūdens dzīvajos organismos ir strukturēts, šī sasmalcināta koraļļa īpašība ir īpaši nozīmīga veselības saglabāšanā.
Ūdenim ar minerālo kompozīciju "Korallis-Mains" Piemīt vāji sārmainas īpašības, kas ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ieteicams dzert tukšā dūšā, siltu vai vēsu, 15-30 minūtes pirms ēšanas vai 2,5-3 stundas pēc ēšanas, lai tas nevarētu neitralizēt sālsskābi kuņģī gremošanas procesā.
Ir ieteicams dzert ūdeni 200-250 ml porcijās. Filtru - paciņu ir vēlams novietot īrā dzeramajā ūdenī. Ja Jums ir nepieciešams sasniegt papildu sārmainību, tad var izmantot koncentrētāku dzērienu - viena filtrs- paciņa uz 250-300-500 ml silta ūdens. Dienu ieteicams sākt ar 250-300 ml silta ūdens uzņemšanu ar kompozīciju "Korallis-Mains" no paša rīta.
Vairāk lasīt šeit ...Korallis-Mains ...
vēža šūnas nedzimst sārmainā vidē!
раковые клетки нерождаются щелочной среде!
Visām organisma skaitliskajām konstantēm ( nosacīti vidējās vērtības ) ir noteikti vērtību (normu) koridori, un šīs konstantes tiek noteiktas individuāli, pastāvīgi mainoties pieņemamā diapazonā, atkarībā no ārejiem un iekšējiem apstākļiem.
Kopējais holesterīns 6,0 mmol/l - Holesterīna rādītājs - Perifērā nervu sistēma. AA 120/80 - Arteriālais asinsspiediens /AA/ - Centrālā nervu sistēma. EKF - 16/1 - Elpošanas kustību frekvence /EKF/ - Elpošanas orgānu sistēma. u.t.t.
Funkcionāli, cilvēka organismā var izcelt 12 anatomiski fizioloģiskās sistēmas. Katrai sistēmai piemīt sava funkcionēšana optimālā norma, kurai ir skaitliskā vērtība. Ja cilvēkam ir laba veselība, tad visas fizioloģiskās konstantes ir normas robežās. Jebkura novirze no veselības optimālā līmeņa noved pie konstanšu izmaiņām. Jebkuras konstantes novirze no normas noved pie slimības un pēc tam arī nāves. Gandrīz visas konstantes ir tiesi saistītas ar ūdens daudzumu organismā. Izskatīsim šīs konstantes.
1. Arteriālais asinsspiediens. - līmeni nosaka gaisa skābekļa parciālā spiediena un mūsu organisma šķidrumu samērs. Šis samērs ir atkarīgs no organisma hidratācijas līmeņa, t.i. no ūdens daudzuma asinīs. Jo biezāks ir asinis, jo augstāks arteriālais asinsspiediens.
2. Elpošanas kustību skaits. - ir tieši saistīts ar asiņu piesātinājumu ar skābekli un ogļskābo gāzi. Optimālais asiņu piesātinājums ar skābekli ir iespējams tikai tad, ja asins ir piesātinātas ar noteiktu ūdens daudzumu. Jo biezākas ir asinis, jo sliktāks ir asiņu piesātinājums ar skābekli. Jo sliktāka ir mikrocirkulācija, jo lielāks ir asiņu piesātinājums ar ogļskābo gāzi. Tas uzbudina elpošanas centru un palielina elpošanas kustību skaitu.
3. Sirds saraušanās reižu skaits - ir arī tieši saistīts ar asiņu oksigenāciju (asiņu piesātinājumu ar skābekli). Jo šķidrākas ir asinis, jo labāk tās ir oksigenētas. Ja asinis kļūst arvien biezākas, tas var novest pie sirds sarausanās reižu skaita palielināšanos un sirds muskuļa vājināšanos.
4. Hemoglobīna līmenis. Hemoglobīna uzdevums ir piegādāt skābekli orgāniem un organisma audiem no plaušām. Asins atūdeņošanās gadījumā, relatīvs eritrocītu daudzums palielinās dotajā tilpumā. Tas noved pie mikrocirkulācijas traucējumiem un hipoksijas (skābekļa bada).
5. Bilirubīna līmenis. Organisma atūdeņošanās gadījumā, tiek traucēta dezintoksikācija, un bilirubīna relatīvais līmenis var palielināties. Tas noved pie nervu šūnu bojājuma.
6. Nieru normālās darbības situācijā, ir raksturīgas lielas svārstības urīna īpatnējā svarā diennakts laikā, kas ir saistīts ar periodisku pārtikas un ūdens uzņemšanu, kā arī šķidrumu zaudējumu organismā (sviedru izdale, elpošana). Veselīgam cilvēkam parastas ūdens slodzes gadījumā, rīta urīna īpatnējais svars visbiežāk ir 1015-1020.
7. Ķermeņa svaru - nosaka tauku krājuma līmenis. Taukaudi - ir iekšaudu ūdens un enerģijas depo.
8. Cukura līmenis asinīs. Glikozes līmenis asinīs nosaka enerģijas operatīvā rezerve. Šo konstanti regulē šķidruma līmenis organismā. Kad cukura līmenis paaugstinās, rodas slāpes un bieža urinācija. Organisma atūdeņošanās gadījumā, tiek traucēta toksisko vielu izdalīšanas un samazinās urīna daudzums. Tas var novest pie iekšejās sekrēcijas dziedzeru, īpaši aizkuņģa dziedzera, intoksikācijas.
9. Skābju-bāzu līdzsvars asinīs. Tas ir skābekļa un ūdeņraža attiecības radītājs asinīs. Tas parāda asins piesātinājuma līmeni ar skābekli. Pat mazāka pH novirze uz paskābināšanos noved pie nopietnām sekām, pat neatgriezeniskām. Šī konstante ir tieši saistīta ar ūdens daudzumu, kas nonāk organismā diennakts laikā.
10. Leikocītu daudzums. Šī konstante nosaka imunitātes kvalitāti. Dehidratācijas gadījumā, notiek organisma intoksikācija, piemēram, diarejas laikā. Tas noved pie imunitātes novājinājuma un leikocītu daudzuma palielinājuma.
11. Ķermeņa temperatūra - tā ir jūsu organisma šķidrumu temperatūra. Optimālā temperatūra ir 36,6. Šajā temperatūrā ūdenim piemīt unikālas īpašības, kas ir raksturīgas dzīvajam organismam. Organisma dehidrācijas laikā tiek traucēti visi oksidēšanās un reducēšanās procesi, kas ir saistīti ar siltuma izdalīšanos un absorbciju. Tas noved pie temperatūras maiņas.
12. Holesterīna līmenis. Organisma dehidrācijas laikā tiek traucēts asins hemodinamikas līdzsvars un asins reoloģiskās īpašības. Tas noved pie beta-lipoproteīnu un holesterīna līmeņa traucējumiem. Jo biezākas asinis, jo lielāka ir to viskozitāte un taukums.
Konstantes ir vienmēr pastāvīgas. To izmaiņas ir dzīvei bīstamas. Tās visas ir atkarīgas no vissvarīgākā faktora: tīra un veselīga ūdens dzeršanas ne mazāk par 1,5-2 litriem ikdienā. Tas ir veselības garants uz ilgiem gadiem!
ūdens raksturojums
Ūdenim piemīt tikai divi raksturojumi:
Daudzums un kvalitāte
1. Daudzums
Ja cilvēka organismā nonāk ūdens daudzums, kas ir nepietiekams bioloģisko procesu nodrošināšanai, tad rodas dehidratācija un attīstās "atūdeņošanas". Samazinot fizioloģisko normu (30 ml iz 1 kg ķermeņa svara), tiek traucēti vielmaiņas procesi visos orgānos un sistēmās. Tiek traucēts izdalīšanās sistēmu darbs: elpošanas, gremošanas, urīnceļu, ādas un limfātiskās sistēmas.
Cilvēks var nodzīvot bez ūdens apmēram 3 diennaktis, jo visi vielmaiņas procesi šūnās notiek tikai ar ūdens palīdzību. pat pilnas badošanās laikā, notiek uzturvielu šķelšanās procesi un to sabrukšanas produktu izdalīšanās; ierobežota ūdens daudzumā šie toksiskie produkti paliek asinīs un saindē visu organismu.
Nedrīkst aizmirst, ka arī pārmērīga ūdens dzeršana ir kaitīga, jo tas noved pie sirds pārslodzes un pastiprina olbaltumvielu sadalīšanās procesus.
Organisma ikvienas vajadzību pēc ūdens nosaka vides apstākļi, kā arī darba raksturs. Normālos apstākļos, lai uzturētu līdzsvaru, ir katru dienu jāievieš organismā 1,5-2 litrus ūdens - kā brīvo, tā arī saistīto.
Ir svarīgi ievērot pareizu dzeršanas režīmu. No rīta ir nepieciešams dzert vairāk ūdens (vēlams apmēram 500 ml silta tīra ūdens tukšā dūšā), lai izveidotu šķidruma rezervi organismā.
2.Kvalitāte
Otro slimību var attiecināt uz tā sauktām "ūdens kvalitātes slimībām". Tās ir parazitārās, bakteriālās, sēnīšu un vīrusu infekcijas, kas nonāk organismā kopā ar ūdeni. piemēram, hepatīta A, dizentērijas, salmonelozes, vēdertīfa un pat lambliozes izraisītāji, kas dzīvo ūdenī. Visi iespējamie ķīmiskie savienojumi, kuru skaits pārsniedz 4000, piemēram, hlors, nitrāti, nitrīti, pesticīdi, dažādi toksīni, ķimikālijas no laukiem, kas nonāk akās un avotos, kļūst par spēcīgāko indi mūsu organismam. Tāda pati problēma rodas ar attīrītu, pārstrādātu, osmotisko ūdeni un citiem konservantiem, piesātināta ar antiseptiķiem un stabilizātoriem. Tas viss sabojā ūdens dabisko kvalitāti.
izdzertā ūdens daudzuma ietekme
Tik vienkāršs un tik sarežģīts nosacījums.
Daudziem cilvēkiem tas ir praktiski neiespējams, jo cilvēki ir aizmirsuši, kā dzert ūdeni pietiekamā daudzumā. Tātad, katra ilgi un aktīvi dzīvot griboša cilvēka pirmuzdevums ir iemācīties pastāvīgi dzert ikdienas fizioloģisko ūdens daudzumu ( ne tējas, kompota, sulas un citu dzērienu), bet tieši ... ŪDENS
Cilvēks, kurš dzer krāna ūdeni, ir līdzīgs filtram, kas visas dzīves garumā izlaiž sev cauri no 80 līdz 100 kg (!) ķīmisko netīrumu.
Ja mēs vēlētos attīrīt 35 tonnas ūdens, ko cilvēks apmēram izdzer savas dzīves laikā, tad mēs galu galā iegūtu 420 glāzes smago metālu sāļu un toksīnu!
Nedrīkst aizmirst, ka arī pārmērīga ūdens dzeršana ir kaitīga, jo tas noved pie sirds pārslodzes un pastiprina olbaltumvielu sadalīšanās procesus.
Tātad ja organismā trūkst ūdens, kādas ir sekas? No vienas puses, tas noved pie asins sabiezēšanas, no otras - pie urīna daudzuma samazināšanos.
Asins sabiezēšana izraisa :
arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos;
sirds saraušanās reižu skaita palielināšanos, kas noved pie elpošanas kustību skaita palielinajuma;
hemoglobīna līmeņa paaugstināšanos;
holesterīna līmeņa paaugstināšanos, jo asinis kļūst biezākas un taukainākas.
Urīna daudzuma samazināšanās izraisa:
paskābināšanos (pH samazināšanās);
bilirubīna līmeņa palielinājuma (ja ir maz urīna, attīrīšana nedarbojas, rodas saindēšanās un, agrāk vai vēlāk, tiks traucēts organisma attīrīšanas process);
cukura līmeņa paaugstināšanos (glikozes pārpalikums netiek izvadīts kopā ar urīnu).
Turklāt, ūdens daudzuma samazināšanās organismā noved pie ķermeņa svara pieauguma un pārskābināšanās procesa.
Tas veicina baktēriju attīstību organismā un, rezultātā, temperatūras paaugstināšanos un leikocīdtu daudzuma palielināšanos.
Asinsspiediena, sirds saraušanās reižu, elpošanas kustību skaita un hemoglobīna palielināšanās izraisa smagas sekas - hipoksiju (skābekļa daudzuma pazemināšanās).
Ko var izraisīt urīna daudzuma samazināšanās? Urīns kļūst koncentrētāks, un notiek saindēšanās vai organisma intoksikācija. Tādējādi, ūdens dzeršanas normas samazināšana ( mazāk nekā 1,5 litri dienā ) galu galā izraisa hikopsiju un visa organisma intoksikāciju.
Intoksikācijas kritiskais līmenis + hipoksijas kritiskais līmenis = var kopumā izraisīt organisma šūnu nāvi.
Dehidrācijas simptomi
1% - rodas slāpes;
2% - rodas satraukuma sajūta, apetītes un darbaspējas pasliktināšanās;
4% - slikta dūša, reibonis un nogurums;
6% - koordinācijas un runas sakarīguma zudums;
10% - termoregulācijas traucējumi, šūnas sāk atmirt;
11% - organisms piedzīvo būtiskas izmaiņas, ir nepieciešama profesionāla medicīniskā palīdzība;
20% var iestāties nāve.
Ko dara organisms, kad tam pietrūkst ūdens? Viņš sāk uzņemt ūdeni no tā rezervēm, un tad no šūnām. No tām viņš var uzņemt līdz 66% no pieprasītā ūdens daudzuma, taču šūna pati par sevi ir dzīvs organisms, un tā sāk aizstāvēties, aizsmērējot atveres membrānā ar holestirīnu.
Katra šūna - ir vesela pasaule ar savu valdības centru, kas atrodas kodolā, ar rūpnīcām ( kas pārstrādā uzturvielas un izvada toksiskās vielas ), hidroelektrostacijām un transporta artērijām. Šūnas aizsargfunkciju veic tās divu slāņu membrāna ar sarežģītu receptoru atveru sistēmu, lai ievadītu ūdeni un uzturvielas, un izvadītu toksīnus. Savas dzīves nodrošināšanai šūna iztērē 70% no saražotās enerģijas, un ūdens trūkuma gadījumā šūnas darbības efektivitāte samazinās par 40-50%.
Ūdens var atnākt no starpšūnu telpas līdz 6% , taču tad netiks izvadītas kaitīgas vielas, kuras pārstrādāja šūna, palēlinot organismā notiekošos procesus, un rezultātā, rodas podagra, nierakmeņi, žūltspūšļa akmeņi u.t.t.
Ja ūdens nonāk organismā tā darbīgumam nepietiekamā daudzumā, tad līdz 8% ūdens var tikt paņemtas no asinīm, un tāpēc tās sabiezē. Lai novērstu šīs komplikācijas, ir vajadzīgs ūdens, nevis tēja, kafija vai saldie gāzētie dzērieni.
Dehidrācijas problēmas
Slimības simptomi - ir slimības izpausmes. piemēram, sausa mute - tā nav slimība, bet tās simptomi, t.i. dehidrācijas simptomi.
Sindromi - ir simptomu kompleksi: trīs , četri, pieci simptomi.
Slimības tiek novērotas vairākas izpausmes, un mēs varam saukt slimību vārdā, jo izraisītājs ir zināms.
1. Slāpes - šķidruma līmeņa samazināšanās radītājs organismā, Šim signālam ir jāizraisa noteiktas darbības. Mēs nedrīkstam pieļaut slāpes, tādēļ dzeram tīru ūdeni. Slāpju gadījumā var dzert tikai ūdeni, nevis citus dzērienus, kā mēs to bieži darām.
2. Sausa mute - ir tiešs dehidrācijas rādītājs. Sausa mute rodas tad, ja dehidrācija ir ne mazāka kā trīs procenti. Tas liecina par strukturālajām pārmaiņām aizkuņģa dziedzera šūnās.
3. Aizcietējums, vēdera izejas kavēšanās, neregulāra vēdera izeja - ūdens cilvēka organismā uzsūcas asinīs resnās zarnas līmenī ar ekstrakciju no nesagremotām atliekām. Ja izkārnijumi ir cieti un izskatās izdeguši - tas ir tiešs dehidrācijas pierādījums. Šajā gadījumā, ir nepieciešams dzert ūdeni tukšā dūšā ne mazāk par 1 litru, nevis lietot caureju izraisošas zāles.
4. Sausa āda. - Daudzi cilvēki sūdzas: " Man ir sausa āda." Ko viņiem parasti iesaka speciālisti?
Mitrinoš krēms! Kāda jēga ir uzklāt krēmu uz ādas virsmas, ja tā nesaņem ne ūdeni, ne barības vielas no iekšas. Cilvēka ādas šūnas, kā koka miza, noveco, kļūst sausas, nolobās un nokrīt. To vietā rodas jaunas šūnas. Tādēļ, atmirušās šūnas, tāpat kā vecu koka mizu, atpakaļ nevar atgriest. Tās jau ir mirušas. Tāpēc arī mitrinoši krēmi sniedz tikai īslaicīgu efektu.
5. Sausi mati, sausi un noslāņojušies nagi arī norāda uz ūdens trūkumu organismā.
6. Paaugstināts kuņģa sulas skābums.
Organismā nevar būt paaugstināts skābums, var būt pazemināts ūdens daudzums. Ja mēs paņemam 100 g ūdens un ieliekam tajā 2 g skābes, sanāk 2% skābe. Bet ja mēs paņemam 50 g ūdens un ieliekam tajā tos pašus 2 g skābes, tad skābuma pakāpe ir daudz lielāka. Tas pats notiek arī kuņģī. Kuņģa šūnas neražo pārāk daudz skābes, tātad trūkst ūdens, un tādēļ, skābuma procents ir lielāks. Dzeriet vairāk ūdens, un kuņģa sulas skābums tiks normalizēts. Bet samazināts skābums - tā jau ir kuņģa gļotādas šūnu atrofija. Kuņģis pastāvīgi iznīcinām kuņģa gļotādas parietālās šūnas, un tās galu galā iet bojā.
7. Bieza žults un žultspūšļa akmeņi.
Žults kvalitātes un reoloģijas traucējumi, piemēram, sabiezēšana, smiltis, akmeņi, liecina par ūdens trūkumu organismā. Žulti ir jābūt noteiktam ūdens daudzumam un sārmainībai 8,8 pēc pH skalas. Kad pietrūkst ūdens, žūlts kļūst ļoti koncentrēta, tā paskābinās, sabiezē un nogulsnējas. Tā ir aizsarg reakcija pret kodīgo skābju kaitīgo darbību.
8. Sāls, smilts un akmeņi nierēs.
Tas arī ir saistīts ar ūdens trūkumu. Tiek palielināta kodīgo skābju koncentrācija urīnā. Kā aizsargreakciju, organisms izmanto netoksisko sāļu veidošanos. Urīns kļūst pārāk skābs un viegli kalcinējas.
9. Locītavu knikšķēšana, sāļu nogūldījumi locītavās un mugurkaulā, skrimšļu deformācija, artroze.
Visām šīm problēmām ir trīs galvenie iemesli: pirmais un galvenais iemesls - dehidrācija, otrkārt, baktērijas, un treškārt, vitamīnu un minerālvielu (galvenokārt, silīcija un sēra) trūkums.
10. Cukura diabēts. Notiek paralēli ar pastiprinātu ūdens dzeršanu un izdalīšanos.
11. Sirds išēmiskā slimība, ateroskleroze notiek paralēli ar ūdens trūkumu un asins sabiezēsanos.
12. Vecākiem cilvēkiem hemoglobīna līmeņa paaugstināšanās asinīs notiek relatīva ūdens trūkuma un asins sabiezēšanos.
13. Katarakta. Vecuma tālredzība ir saistīta ar acs lēcas blīvuma palielināšanos, kas savukārt, ir saistīts ar acs lecas dehidrāciju.
14. Galvas smadzeņu asinsvadu išēmiskais insults. Iemeslu var būt daudz, taču pamatā ir mikrocirkulācijas traucējums. ūdens daudzuma samazināšanās un asins reoloģisko īpašību izmaiņas var izraisīt asinis recekļu veidošanos un mazo asinsvadu bloķēšanu.
15. Alerģiskās slimības. Alerģisko slimību polietioloģiskā attīstība var būt saistīta ar olbaltumvielu pārākumu, fermentu trūkumu un audu atūdeņošanās procesiem, kā arī ar intoksikāciju. Gļotas uzkrājas organismā un bloķē deguna, bronhu, trahejas un balsenes mazos limfātiskos asinsvadus. Dehidrācija tikai saasina šīs problēmas. Tautas medicīnā, lai uzlabotu atkrēpošanu, tika izmantots lils daudzums karstu, sārmainu dzērienu, piemēram, piens ar sodu vai silts minerālūdens.
16. Centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi vecākiem cilvēkiem.
Vecumam atnākot, strukturālās-distrofiskās audu izmaiņas noved pie centrālās nervu sistēmas neironu funkciju traucējumiem, un šķidrumu mikrocirkulācijai te ir izšķiroša nozīme.
17. Depresīvi stāvokļi. Organisma paskābināšanās ar toksiskajiem atkritumiem, taukskābju trūkums un dehidrācija izraisa depresīvus stāvokļus. Ir nepieciesama organisma attīrīšana, uzņemot lielu daudzumu laba, silta un sārmaina ūdens.
18. Visu veidu saindēšanās: ekoloģiska, ķīmiska, pārtikas. Organismam trūkst ūdens, lai savlaicīgi izvadītu toksīnus. Tas nav pilns saraksts ar simptomiem, sindromiem un slimībām, kas ir saistīti ar kopejā, intracelulārā, starpšūnu un intravaskulārā ūdens trūkumu.
Ūdens - ir glābšana no daudzām patoloģijām!
Kādā veidā un daudzumā jādzer ūdens
1. nedzeriet daudz ūdens ēšanas laikā un tūlīt pēc ēšanas.
Ja bagātīgi dzer ūdeni ēšanas laikā, tad pirmkārt, pārtiku nevar kārtīgi sakošļāt, un tas rada papildu slodzi kuņģim.
Otrkārt, siekalas, kas satur svarīgus gremošanas fermentus, ar ūdeni nonāk kuņģī, taču siekalu fermenti ir aktīvi tikai sārmainā vidē, bet kuņģī vide ir skāba.
Rezultātā, siekalas, nepabeidzot darbu mutē, neitralizē kuņģa skābi. Treškārt, mēs lietojam daudz vairāk pārtikas, nekā ir nepieciešams, lai būtu paēdušiem. Cilvēka kuņģa tilpums ir aptuveni 350 ml neizstieptā stāvoklī. Kuņģim paplašinoties ar kuņģa kroku palīdzību, šis apjoms var būt palielināts. Bet anatomiski tieši zem kuņģa atrodas aizkuņģa dziedzeris, kurš var būt saspiests ar pārāk izstiepto kuņģi, traucējot mikrocirkulāciju dziedzerī. Tāpēc ēšanas laikā nav ieteicams dzert ūdeni 30-15 minūtes pirms ēšanas. Šajā laikā ūdens iesūcas zarnu traktā.
2. Dzeriet pēc kuņģa atbrīvošanas.
Kuņģis ir gatavs pieņemt ūdeni apmēram 2-3 stundas pēc ogļhidrātu pārtikas un 4-5 stundas pēc olbaltumvielu pārtikas. Laiks ir atkarīgs no pārtikas tauku daudzuma un ēdiena apjoma. Tas arī var būt atkarīgs no cilvēka konstitūcijas. ja Jūs gribat dzert uzreiz pēc ēšanas, varat izdzert 100-150 ml silta skāba dzēriena, piemēram, tējas (bet ne saldas).
3. Neļaujiet sev sajust slāpes.
Šķidruma trūkums ir ļoti bīstama lieta. Logi uzskata, ka vairākums slimību nāk no ūdens trūkuma. Un tas ir pareizi. Āda - ir milzīga izdalīšanās sistēma, caur kuru izdalās lielākā daļa toksīnu. Šķidruma uzņemšanas daudzumam ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā būtu ne mazāk kā litrs. Urīnam ir jābūt salmu krāsā. Ja urīns ir tumšāks, centieties dzert vairāk ūdens.
Viena no institūtiem tika veikts eksperiments. Ar četru grupu palīdzību tika pētīta uzmanības koncentrācija un vērība. Vienai grupai izraisīja slāpes ar čipšu palīdzību un nedeva iespēju šīs slāpes apmierināt. Otrā grupa varēja dzert tikai tad, kad parādījās spēcīga vēlme dzert (kā mēs to darām ikdienā). Trešajā grupā cilvēki dzēra ūdeni, kā kamieļi pie oāzes.
Ceturtās grupas dalībnieki dzēra regulāri, neizraisot slāpes, bet arī nedzerot ar varu.
Šī grupa uzrādīja labākos rezultātus.
4. Izdzertā ūdens daudzums.
Izdzerot litru ūdens vienā reizē, mēs apdraudējam vairākus orgānus vienlaicīgi. No kuņģa pazūd tā sula, kas izdalās gandrīz nepārtraukti un kalpo par aizsargbarjeru pret mikroorganismiem, kas nonāk caur muti. Skāba vide nogalina lielāko daļu no tiem, un mēs uz brīdi kļūstam bezpalīdzīgi. Nākamā šķidruma plūsma apskalo tievo zarnu, paņemot līdzi nesagremotu pārtiku, tādējādi, traucējot gremošanas procesu. Šī pārtika nonāk resnajā zarnā, izraisot rūgšanu. Tad, nokļūstot asinīs, ūdens dod pārāk lielu slodzi uz sirdi un nierēm, par ko ir labi informēti sirds un nieru slimnieki.
Tāpēc ierobežojiet šķidruma uzņemšanu glāžu apmērā vienā reizē.
Pats par sevi saprotams, ka mēs runājam tikai par tīru ūdeni, nevis sulu vai kādu citu dzērienu. Izņēmums var būt spēcīga mitruma zuduma situācija - pēc pirts procedūrām vai fiziskās slodzes. Bet arī šajā gadījumā ir ieteicams dzert glāzi ūdens ik pēc 10-20 minūtēm. Ir vēlams vienmēr nēsāt līdzi pudelīti ar ūdeni, it īpaši karstā laikā.
5. Temperatūras režīms.
Ūdens temperatūrai ir jābūt nedaudz zemākai par istabas temperatūru (ne mazāk par 15-20 C) . Karstais ūdens kairina gļotādas, noskalo aizsargslāni. Ja dzēriens ir karsts, tad tas ir papildu faktors, kas var izraisīt balsenes un barības vada audzēju attīstību. Pārāk auksts šķidrums izraisa saaukstēšanās slimības un vājina imūnsistēmu.
No rīta pēc pamošanās, izdzeriet glāzi silta tīra ūdens. Šī pirmā rīta glāze izvada visus toksīnus, kas tiek uzkrāti naktī, un sagatavo kuņģī pārtikas uzņemšanai. Aknas atbrīvosies no liekā žūlts un resnā zarna nostrādās reflektoriski. Ja ieverot šo noteikumu regulāri, tas palīdzēs atbrīvoties pat no noturīgākiem vēdera aizcietējumiem. To pašu procedūru ir vēlams atkārtot vienu stundu pirms gulētiešanas. Un tad, organisms noteikti palielinās Jūsu enerģiju un darbaspēju.
Minerālā kompozīcija Korallis-Mains
Kā var saņemt kvalitatīvu, bioloģiski pieejamu ūdeni?
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, vidējais dzīves ilgums Japānā ir 82 gadi, bet Okinavas salās - par 10-15 gadiem lielāks. Pētījumi ir apstiprinājuši, ka ilga mūža rādītāji salās ir atkarīgi no dzeramā ūdens kvalitātes. Dzeramā ūdens organiskā kalcija rādītājs Nagas pilsētā (Okinavas prefektūra) ir visaugstākais ne tikai Japānā, bet arī visā pasaulē. Tā kā salas atrodas uz koraļļu atoliem, šie koraļļi filtrē dzeramo ūdeni un piesātinā to ar kalcija joniem. No 2500 koraļļu sugām tikai baltie koraļļi Sango ir noderīgi cilvēkiem. Analīze parādīja, ka tie sastāv no kalcija, magnija, kālija, nātrija un liela daudzuma dzīvei nepieciešamu mikroelementu. Šobrīd, notiek koraļļu-skleraktīniju komerciālā attīstībā apkārt Okinavai. Galaprodukta nosaukums ir "Korallis-Mains".
Biopieejamā un viegli sagremojamā formā, kalcija un pārējo sārmainu minerālvielu saturs ūdenī ir īpaši noderīgs cilvēka organismam. Sārmainas minerālvielas organismā veic daudzas svarīgas funkcijas: veicina organisma sārmošanos, nodrošina asinis normālās reoloģiskās īpašības, ietekmē šūnu augšanas regulēšanu un to darbību, nodrošina elektrisko impulsu parraidīšanu nervu šķiedrās, piedalās vielmaiņas procesā, sniedz pretiekaisuma un antialerģisku iedarbību, kalpo kā celtniecības materiāls. Sārmainu minerālu trūkums izraisa daudzu slimību iestāšanos.
Ūdens ar sasmalcināta koraļļa pūlveri maina tās skābju-sārmu līdzsvaru, palielinot sārmainību, un ūdens pH palielinās līdz 8,5. Šai pārsteidzoši noderīgai koraļļa īpašībai ir liela nozīme cilvēka organisma veselībai. Gandrīz visi cilvēka organisma šķidrumi ir vai nu neitrāli, vai viegli sārmaini, izņemot kuņģa sulas pH ir 1,0. Vesela cilvēka asinis pH ir 7,43; limfas - 7,5; siekalu - 7,4.
Līdzsvara nobīde skābumam palielinoties, ir viens no daudzu slimību cēloņiem. Kad organismā notiek viegli sārmošanās procesi, tiek atjaunots normāls skābju-sārmu līdzsvars, un cilvēks sāk atveseļoties. Organisms pastāvīgi meklē sārmu rezerves, lai neitralizētu liekās skābes. Rezerves nav lielas, lielākoties, tie ir kaulaudi, no kuriem organisms saņem nepieciešamo minerālu. Taču kalcija saņemšanas process no kauliem nevar būt bezgalīgs. Šī situācija ļoti ātri izraisa vienu no pazīstamākajām slimībām-osteoporozei.
"Korallis-Mains" atjauno ūdens šķidrikristālisko struktūru. Ūdens ir unikāls šķidrais kristāls, kas ideāli nodrošina starpšūnu un iekššūnu telpu aizpildīšanu. Kad ūdens sasalst kopā ar "Korallis-Mains", tas veido ideālu sniega pārslas struktūru, kas liecina par ūdens molekulu dipolu sakārtotību. Un tā kā viss ūdens dzīvajos organismos ir strukturēts, šī sasmalcināta koraļļa īpašība ir īpaši nozīmīga veselības saglabāšanā.
Ūdenim ar minerālo kompozīciju "Korallis-Mains" Piemīt vāji sārmainas īpašības, kas ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ieteicams dzert tukšā dūšā, siltu vai vēsu, 15-30 minūtes pirms ēšanas vai 2,5-3 stundas pēc ēšanas, lai tas nevarētu neitralizēt sālsskābi kuņģī gremošanas procesā.
Ir ieteicams dzert ūdeni 200-250 ml porcijās. Filtru - paciņu ir vēlams novietot īrā dzeramajā ūdenī. Ja Jums ir nepieciešams sasniegt papildu sārmainību, tad var izmantot koncentrētāku dzērienu - viena filtrs- paciņa uz 250-300-500 ml silta ūdens. Dienu ieteicams sākt ar 250-300 ml silta ūdens uzņemšanu ar kompozīciju "Korallis-Mains" no paša rīta.
Vairāk lasīt šeit ...Korallis-Mains ...
vēža šūnas nedzimst sārmainā vidē!
раковые клетки нерождаются щелочной среде!
Cilvēks var nodzīvot bez ūdens apmēram 3 diennaktis, jo visi vielmaiņas procesi šūnās notiek tikai ar ūdens palīdzību. pat pilnas badošanās laikā, notiek uzturvielu šķelšanās procesi un to sabrukšanas produktu izdalīšanās; ierobežota ūdens daudzumā šie toksiskie produkti paliek asinīs un saindē visu organismu.
Nedrīkst aizmirst, ka arī pārmērīga ūdens dzeršana ir kaitīga, jo tas noved pie sirds pārslodzes un pastiprina olbaltumvielu sadalīšanās procesus.
Organisma ikvienas vajadzību pēc ūdens nosaka vides apstākļi, kā arī darba raksturs. Normālos apstākļos, lai uzturētu līdzsvaru, ir katru dienu jāievieš organismā 1,5-2 litrus ūdens - kā brīvo, tā arī saistīto.
Ir svarīgi ievērot pareizu dzeršanas režīmu. No rīta ir nepieciešams dzert vairāk ūdens (vēlams apmēram 500 ml silta tīra ūdens tukšā dūšā), lai izveidotu šķidruma rezervi organismā.
2.Kvalitāte Otro slimību var attiecināt uz tā sauktām "ūdens kvalitātes slimībām". Tās ir parazitārās, bakteriālās, sēnīšu un vīrusu infekcijas, kas nonāk organismā kopā ar ūdeni. piemēram, hepatīta A, dizentērijas, salmonelozes, vēdertīfa un pat lambliozes izraisītāji, kas dzīvo ūdenī. Visi iespējamie ķīmiskie savienojumi, kuru skaits pārsniedz 4000, piemēram, hlors, nitrāti, nitrīti, pesticīdi, dažādi toksīni, ķimikālijas no laukiem, kas nonāk akās un avotos, kļūst par spēcīgāko indi mūsu organismam. Tāda pati problēma rodas ar attīrītu, pārstrādātu, osmotisko ūdeni un citiem konservantiem, piesātināta ar antiseptiķiem un stabilizātoriem. Tas viss sabojā ūdens dabisko kvalitāti.
izdzertā ūdens daudzuma ietekme
Tik vienkāršs un tik sarežģīts nosacījums.
Daudziem cilvēkiem tas ir praktiski neiespējams, jo cilvēki ir aizmirsuši, kā dzert ūdeni pietiekamā daudzumā. Tātad, katra ilgi un aktīvi dzīvot griboša cilvēka pirmuzdevums ir iemācīties pastāvīgi dzert ikdienas fizioloģisko ūdens daudzumu ( ne tējas, kompota, sulas un citu dzērienu), bet tieši ... ŪDENS
Cilvēks, kurš dzer krāna ūdeni, ir līdzīgs filtram, kas visas dzīves garumā izlaiž sev cauri no 80 līdz 100 kg (!) ķīmisko netīrumu.
Ja mēs vēlētos attīrīt 35 tonnas ūdens, ko cilvēks apmēram izdzer savas dzīves laikā, tad mēs galu galā iegūtu 420 glāzes smago metālu sāļu un toksīnu!
Nedrīkst aizmirst, ka arī pārmērīga ūdens dzeršana ir kaitīga, jo tas noved pie sirds pārslodzes un pastiprina olbaltumvielu sadalīšanās procesus.
Tātad ja organismā trūkst ūdens, kādas ir sekas? No vienas puses, tas noved pie asins sabiezēšanas, no otras - pie urīna daudzuma samazināšanos.
Asins sabiezēšana izraisa :
arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos;
sirds saraušanās reižu skaita palielināšanos, kas noved pie elpošanas kustību skaita palielinajuma;
hemoglobīna līmeņa paaugstināšanos;
holesterīna līmeņa paaugstināšanos, jo asinis kļūst biezākas un taukainākas.
Urīna daudzuma samazināšanās izraisa:
paskābināšanos (pH samazināšanās);
bilirubīna līmeņa palielinājuma (ja ir maz urīna, attīrīšana nedarbojas, rodas saindēšanās un, agrāk vai vēlāk, tiks traucēts organisma attīrīšanas process);
cukura līmeņa paaugstināšanos (glikozes pārpalikums netiek izvadīts kopā ar urīnu).
Turklāt, ūdens daudzuma samazināšanās organismā noved pie ķermeņa svara pieauguma un pārskābināšanās procesa.
Tas veicina baktēriju attīstību organismā un, rezultātā, temperatūras paaugstināšanos un leikocīdtu daudzuma palielināšanos.
Asinsspiediena, sirds saraušanās reižu, elpošanas kustību skaita un hemoglobīna palielināšanās izraisa smagas sekas - hipoksiju (skābekļa daudzuma pazemināšanās).
Ko var izraisīt urīna daudzuma samazināšanās? Urīns kļūst koncentrētāks, un notiek saindēšanās vai organisma intoksikācija. Tādējādi, ūdens dzeršanas normas samazināšana ( mazāk nekā 1,5 litri dienā ) galu galā izraisa hikopsiju un visa organisma intoksikāciju.
Intoksikācijas kritiskais līmenis + hipoksijas kritiskais līmenis = var kopumā izraisīt organisma šūnu nāvi.
Dehidrācijas simptomi
1% - rodas slāpes;
2% - rodas satraukuma sajūta, apetītes un darbaspējas pasliktināšanās;
4% - slikta dūša, reibonis un nogurums;
6% - koordinācijas un runas sakarīguma zudums;
10% - termoregulācijas traucējumi, šūnas sāk atmirt;
11% - organisms piedzīvo būtiskas izmaiņas, ir nepieciešama profesionāla medicīniskā palīdzība;
20% var iestāties nāve.
Ko dara organisms, kad tam pietrūkst ūdens? Viņš sāk uzņemt ūdeni no tā rezervēm, un tad no šūnām. No tām viņš var uzņemt līdz 66% no pieprasītā ūdens daudzuma, taču šūna pati par sevi ir dzīvs organisms, un tā sāk aizstāvēties, aizsmērējot atveres membrānā ar holestirīnu.
Katra šūna - ir vesela pasaule ar savu valdības centru, kas atrodas kodolā, ar rūpnīcām ( kas pārstrādā uzturvielas un izvada toksiskās vielas ), hidroelektrostacijām un transporta artērijām. Šūnas aizsargfunkciju veic tās divu slāņu membrāna ar sarežģītu receptoru atveru sistēmu, lai ievadītu ūdeni un uzturvielas, un izvadītu toksīnus. Savas dzīves nodrošināšanai šūna iztērē 70% no saražotās enerģijas, un ūdens trūkuma gadījumā šūnas darbības efektivitāte samazinās par 40-50%.
Ūdens var atnākt no starpšūnu telpas līdz 6% , taču tad netiks izvadītas kaitīgas vielas, kuras pārstrādāja šūna, palēlinot organismā notiekošos procesus, un rezultātā, rodas podagra, nierakmeņi, žūltspūšļa akmeņi u.t.t.
Ja ūdens nonāk organismā tā darbīgumam nepietiekamā daudzumā, tad līdz 8% ūdens var tikt paņemtas no asinīm, un tāpēc tās sabiezē. Lai novērstu šīs komplikācijas, ir vajadzīgs ūdens, nevis tēja, kafija vai saldie gāzētie dzērieni.
Dehidrācijas problēmas
Slimības simptomi - ir slimības izpausmes. piemēram, sausa mute - tā nav slimība, bet tās simptomi, t.i. dehidrācijas simptomi.
Sindromi - ir simptomu kompleksi: trīs , četri, pieci simptomi.
Slimības tiek novērotas vairākas izpausmes, un mēs varam saukt slimību vārdā, jo izraisītājs ir zināms.
1. Slāpes - šķidruma līmeņa samazināšanās radītājs organismā, Šim signālam ir jāizraisa noteiktas darbības. Mēs nedrīkstam pieļaut slāpes, tādēļ dzeram tīru ūdeni. Slāpju gadījumā var dzert tikai ūdeni, nevis citus dzērienus, kā mēs to bieži darām.
2. Sausa mute - ir tiešs dehidrācijas rādītājs. Sausa mute rodas tad, ja dehidrācija ir ne mazāka kā trīs procenti. Tas liecina par strukturālajām pārmaiņām aizkuņģa dziedzera šūnās.
3. Aizcietējums, vēdera izejas kavēšanās, neregulāra vēdera izeja - ūdens cilvēka organismā uzsūcas asinīs resnās zarnas līmenī ar ekstrakciju no nesagremotām atliekām. Ja izkārnijumi ir cieti un izskatās izdeguši - tas ir tiešs dehidrācijas pierādījums. Šajā gadījumā, ir nepieciešams dzert ūdeni tukšā dūšā ne mazāk par 1 litru, nevis lietot caureju izraisošas zāles.
4. Sausa āda. - Daudzi cilvēki sūdzas: " Man ir sausa āda." Ko viņiem parasti iesaka speciālisti?
Mitrinoš krēms! Kāda jēga ir uzklāt krēmu uz ādas virsmas, ja tā nesaņem ne ūdeni, ne barības vielas no iekšas. Cilvēka ādas šūnas, kā koka miza, noveco, kļūst sausas, nolobās un nokrīt. To vietā rodas jaunas šūnas. Tādēļ, atmirušās šūnas, tāpat kā vecu koka mizu, atpakaļ nevar atgriest. Tās jau ir mirušas. Tāpēc arī mitrinoši krēmi sniedz tikai īslaicīgu efektu.
5. Sausi mati, sausi un noslāņojušies nagi arī norāda uz ūdens trūkumu organismā.
6. Paaugstināts kuņģa sulas skābums.
Organismā nevar būt paaugstināts skābums, var būt pazemināts ūdens daudzums. Ja mēs paņemam 100 g ūdens un ieliekam tajā 2 g skābes, sanāk 2% skābe. Bet ja mēs paņemam 50 g ūdens un ieliekam tajā tos pašus 2 g skābes, tad skābuma pakāpe ir daudz lielāka. Tas pats notiek arī kuņģī. Kuņģa šūnas neražo pārāk daudz skābes, tātad trūkst ūdens, un tādēļ, skābuma procents ir lielāks. Dzeriet vairāk ūdens, un kuņģa sulas skābums tiks normalizēts. Bet samazināts skābums - tā jau ir kuņģa gļotādas šūnu atrofija. Kuņģis pastāvīgi iznīcinām kuņģa gļotādas parietālās šūnas, un tās galu galā iet bojā.
7. Bieza žults un žultspūšļa akmeņi.
Žults kvalitātes un reoloģijas traucējumi, piemēram, sabiezēšana, smiltis, akmeņi, liecina par ūdens trūkumu organismā. Žulti ir jābūt noteiktam ūdens daudzumam un sārmainībai 8,8 pēc pH skalas. Kad pietrūkst ūdens, žūlts kļūst ļoti koncentrēta, tā paskābinās, sabiezē un nogulsnējas. Tā ir aizsarg reakcija pret kodīgo skābju kaitīgo darbību.
8. Sāls, smilts un akmeņi nierēs.
Tas arī ir saistīts ar ūdens trūkumu. Tiek palielināta kodīgo skābju koncentrācija urīnā. Kā aizsargreakciju, organisms izmanto netoksisko sāļu veidošanos. Urīns kļūst pārāk skābs un viegli kalcinējas.
9. Locītavu knikšķēšana, sāļu nogūldījumi locītavās un mugurkaulā, skrimšļu deformācija, artroze.
Visām šīm problēmām ir trīs galvenie iemesli: pirmais un galvenais iemesls - dehidrācija, otrkārt, baktērijas, un treškārt, vitamīnu un minerālvielu (galvenokārt, silīcija un sēra) trūkums.
10. Cukura diabēts. Notiek paralēli ar pastiprinātu ūdens dzeršanu un izdalīšanos.
11. Sirds išēmiskā slimība, ateroskleroze notiek paralēli ar ūdens trūkumu un asins sabiezēsanos.
12. Vecākiem cilvēkiem hemoglobīna līmeņa paaugstināšanās asinīs notiek relatīva ūdens trūkuma un asins sabiezēšanos.
13. Katarakta. Vecuma tālredzība ir saistīta ar acs lēcas blīvuma palielināšanos, kas savukārt, ir saistīts ar acs lecas dehidrāciju.
14. Galvas smadzeņu asinsvadu išēmiskais insults. Iemeslu var būt daudz, taču pamatā ir mikrocirkulācijas traucējums. ūdens daudzuma samazināšanās un asins reoloģisko īpašību izmaiņas var izraisīt asinis recekļu veidošanos un mazo asinsvadu bloķēšanu.
15. Alerģiskās slimības. Alerģisko slimību polietioloģiskā attīstība var būt saistīta ar olbaltumvielu pārākumu, fermentu trūkumu un audu atūdeņošanās procesiem, kā arī ar intoksikāciju. Gļotas uzkrājas organismā un bloķē deguna, bronhu, trahejas un balsenes mazos limfātiskos asinsvadus. Dehidrācija tikai saasina šīs problēmas. Tautas medicīnā, lai uzlabotu atkrēpošanu, tika izmantots lils daudzums karstu, sārmainu dzērienu, piemēram, piens ar sodu vai silts minerālūdens.
16. Centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi vecākiem cilvēkiem.
Vecumam atnākot, strukturālās-distrofiskās audu izmaiņas noved pie centrālās nervu sistēmas neironu funkciju traucējumiem, un šķidrumu mikrocirkulācijai te ir izšķiroša nozīme.
17. Depresīvi stāvokļi. Organisma paskābināšanās ar toksiskajiem atkritumiem, taukskābju trūkums un dehidrācija izraisa depresīvus stāvokļus. Ir nepieciesama organisma attīrīšana, uzņemot lielu daudzumu laba, silta un sārmaina ūdens.
18. Visu veidu saindēšanās: ekoloģiska, ķīmiska, pārtikas. Organismam trūkst ūdens, lai savlaicīgi izvadītu toksīnus. Tas nav pilns saraksts ar simptomiem, sindromiem un slimībām, kas ir saistīti ar kopejā, intracelulārā, starpšūnu un intravaskulārā ūdens trūkumu.
Ūdens - ir glābšana no daudzām patoloģijām!
Kādā veidā un daudzumā jādzer ūdens
1. nedzeriet daudz ūdens ēšanas laikā un tūlīt pēc ēšanas.
Ja bagātīgi dzer ūdeni ēšanas laikā, tad pirmkārt, pārtiku nevar kārtīgi sakošļāt, un tas rada papildu slodzi kuņģim.
Otrkārt, siekalas, kas satur svarīgus gremošanas fermentus, ar ūdeni nonāk kuņģī, taču siekalu fermenti ir aktīvi tikai sārmainā vidē, bet kuņģī vide ir skāba.
Rezultātā, siekalas, nepabeidzot darbu mutē, neitralizē kuņģa skābi. Treškārt, mēs lietojam daudz vairāk pārtikas, nekā ir nepieciešams, lai būtu paēdušiem. Cilvēka kuņģa tilpums ir aptuveni 350 ml neizstieptā stāvoklī. Kuņģim paplašinoties ar kuņģa kroku palīdzību, šis apjoms var būt palielināts. Bet anatomiski tieši zem kuņģa atrodas aizkuņģa dziedzeris, kurš var būt saspiests ar pārāk izstiepto kuņģi, traucējot mikrocirkulāciju dziedzerī. Tāpēc ēšanas laikā nav ieteicams dzert ūdeni 30-15 minūtes pirms ēšanas. Šajā laikā ūdens iesūcas zarnu traktā.
2. Dzeriet pēc kuņģa atbrīvošanas.
Kuņģis ir gatavs pieņemt ūdeni apmēram 2-3 stundas pēc ogļhidrātu pārtikas un 4-5 stundas pēc olbaltumvielu pārtikas. Laiks ir atkarīgs no pārtikas tauku daudzuma un ēdiena apjoma. Tas arī var būt atkarīgs no cilvēka konstitūcijas. ja Jūs gribat dzert uzreiz pēc ēšanas, varat izdzert 100-150 ml silta skāba dzēriena, piemēram, tējas (bet ne saldas).
3. Neļaujiet sev sajust slāpes.
Šķidruma trūkums ir ļoti bīstama lieta. Logi uzskata, ka vairākums slimību nāk no ūdens trūkuma. Un tas ir pareizi. Āda - ir milzīga izdalīšanās sistēma, caur kuru izdalās lielākā daļa toksīnu. Šķidruma uzņemšanas daudzumam ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā būtu ne mazāk kā litrs. Urīnam ir jābūt salmu krāsā. Ja urīns ir tumšāks, centieties dzert vairāk ūdens.
Viena no institūtiem tika veikts eksperiments. Ar četru grupu palīdzību tika pētīta uzmanības koncentrācija un vērība. Vienai grupai izraisīja slāpes ar čipšu palīdzību un nedeva iespēju šīs slāpes apmierināt. Otrā grupa varēja dzert tikai tad, kad parādījās spēcīga vēlme dzert (kā mēs to darām ikdienā). Trešajā grupā cilvēki dzēra ūdeni, kā kamieļi pie oāzes.
Ceturtās grupas dalībnieki dzēra regulāri, neizraisot slāpes, bet arī nedzerot ar varu.
Šī grupa uzrādīja labākos rezultātus.
4. Izdzertā ūdens daudzums.
Izdzerot litru ūdens vienā reizē, mēs apdraudējam vairākus orgānus vienlaicīgi. No kuņģa pazūd tā sula, kas izdalās gandrīz nepārtraukti un kalpo par aizsargbarjeru pret mikroorganismiem, kas nonāk caur muti. Skāba vide nogalina lielāko daļu no tiem, un mēs uz brīdi kļūstam bezpalīdzīgi. Nākamā šķidruma plūsma apskalo tievo zarnu, paņemot līdzi nesagremotu pārtiku, tādējādi, traucējot gremošanas procesu. Šī pārtika nonāk resnajā zarnā, izraisot rūgšanu. Tad, nokļūstot asinīs, ūdens dod pārāk lielu slodzi uz sirdi un nierēm, par ko ir labi informēti sirds un nieru slimnieki.
Tāpēc ierobežojiet šķidruma uzņemšanu glāžu apmērā vienā reizē.
Pats par sevi saprotams, ka mēs runājam tikai par tīru ūdeni, nevis sulu vai kādu citu dzērienu. Izņēmums var būt spēcīga mitruma zuduma situācija - pēc pirts procedūrām vai fiziskās slodzes. Bet arī šajā gadījumā ir ieteicams dzert glāzi ūdens ik pēc 10-20 minūtēm. Ir vēlams vienmēr nēsāt līdzi pudelīti ar ūdeni, it īpaši karstā laikā.
5. Temperatūras režīms.
Ūdens temperatūrai ir jābūt nedaudz zemākai par istabas temperatūru (ne mazāk par 15-20 C) . Karstais ūdens kairina gļotādas, noskalo aizsargslāni. Ja dzēriens ir karsts, tad tas ir papildu faktors, kas var izraisīt balsenes un barības vada audzēju attīstību. Pārāk auksts šķidrums izraisa saaukstēšanās slimības un vājina imūnsistēmu.
No rīta pēc pamošanās, izdzeriet glāzi silta tīra ūdens. Šī pirmā rīta glāze izvada visus toksīnus, kas tiek uzkrāti naktī, un sagatavo kuņģī pārtikas uzņemšanai. Aknas atbrīvosies no liekā žūlts un resnā zarna nostrādās reflektoriski. Ja ieverot šo noteikumu regulāri, tas palīdzēs atbrīvoties pat no noturīgākiem vēdera aizcietējumiem. To pašu procedūru ir vēlams atkārtot vienu stundu pirms gulētiešanas. Un tad, organisms noteikti palielinās Jūsu enerģiju un darbaspēju.
Minerālā kompozīcija Korallis-Mains
Kā var saņemt kvalitatīvu, bioloģiski pieejamu ūdeni?
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, vidējais dzīves ilgums Japānā ir 82 gadi, bet Okinavas salās - par 10-15 gadiem lielāks. Pētījumi ir apstiprinājuši, ka ilga mūža rādītāji salās ir atkarīgi no dzeramā ūdens kvalitātes. Dzeramā ūdens organiskā kalcija rādītājs Nagas pilsētā (Okinavas prefektūra) ir visaugstākais ne tikai Japānā, bet arī visā pasaulē. Tā kā salas atrodas uz koraļļu atoliem, šie koraļļi filtrē dzeramo ūdeni un piesātinā to ar kalcija joniem. No 2500 koraļļu sugām tikai baltie koraļļi Sango ir noderīgi cilvēkiem. Analīze parādīja, ka tie sastāv no kalcija, magnija, kālija, nātrija un liela daudzuma dzīvei nepieciešamu mikroelementu. Šobrīd, notiek koraļļu-skleraktīniju komerciālā attīstībā apkārt Okinavai. Galaprodukta nosaukums ir "Korallis-Mains".
Biopieejamā un viegli sagremojamā formā, kalcija un pārējo sārmainu minerālvielu saturs ūdenī ir īpaši noderīgs cilvēka organismam. Sārmainas minerālvielas organismā veic daudzas svarīgas funkcijas: veicina organisma sārmošanos, nodrošina asinis normālās reoloģiskās īpašības, ietekmē šūnu augšanas regulēšanu un to darbību, nodrošina elektrisko impulsu parraidīšanu nervu šķiedrās, piedalās vielmaiņas procesā, sniedz pretiekaisuma un antialerģisku iedarbību, kalpo kā celtniecības materiāls. Sārmainu minerālu trūkums izraisa daudzu slimību iestāšanos.
Ūdens ar sasmalcināta koraļļa pūlveri maina tās skābju-sārmu līdzsvaru, palielinot sārmainību, un ūdens pH palielinās līdz 8,5. Šai pārsteidzoši noderīgai koraļļa īpašībai ir liela nozīme cilvēka organisma veselībai. Gandrīz visi cilvēka organisma šķidrumi ir vai nu neitrāli, vai viegli sārmaini, izņemot kuņģa sulas pH ir 1,0. Vesela cilvēka asinis pH ir 7,43; limfas - 7,5; siekalu - 7,4.
Līdzsvara nobīde skābumam palielinoties, ir viens no daudzu slimību cēloņiem. Kad organismā notiek viegli sārmošanās procesi, tiek atjaunots normāls skābju-sārmu līdzsvars, un cilvēks sāk atveseļoties. Organisms pastāvīgi meklē sārmu rezerves, lai neitralizētu liekās skābes. Rezerves nav lielas, lielākoties, tie ir kaulaudi, no kuriem organisms saņem nepieciešamo minerālu. Taču kalcija saņemšanas process no kauliem nevar būt bezgalīgs. Šī situācija ļoti ātri izraisa vienu no pazīstamākajām slimībām-osteoporozei.
"Korallis-Mains" atjauno ūdens šķidrikristālisko struktūru. Ūdens ir unikāls šķidrais kristāls, kas ideāli nodrošina starpšūnu un iekššūnu telpu aizpildīšanu. Kad ūdens sasalst kopā ar "Korallis-Mains", tas veido ideālu sniega pārslas struktūru, kas liecina par ūdens molekulu dipolu sakārtotību. Un tā kā viss ūdens dzīvajos organismos ir strukturēts, šī sasmalcināta koraļļa īpašība ir īpaši nozīmīga veselības saglabāšanā.
Ūdenim ar minerālo kompozīciju "Korallis-Mains" Piemīt vāji sārmainas īpašības, kas ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ieteicams dzert tukšā dūšā, siltu vai vēsu, 15-30 minūtes pirms ēšanas vai 2,5-3 stundas pēc ēšanas, lai tas nevarētu neitralizēt sālsskābi kuņģī gremošanas procesā.
Ir ieteicams dzert ūdeni 200-250 ml porcijās. Filtru - paciņu ir vēlams novietot īrā dzeramajā ūdenī. Ja Jums ir nepieciešams sasniegt papildu sārmainību, tad var izmantot koncentrētāku dzērienu - viena filtrs- paciņa uz 250-300-500 ml silta ūdens. Dienu ieteicams sākt ar 250-300 ml silta ūdens uzņemšanu ar kompozīciju "Korallis-Mains" no paša rīta.
Vairāk lasīt šeit ...Korallis-Mains ...
vēža šūnas nedzimst sārmainā vidē!
раковые клетки нерождаются щелочной среде!
Cilvēks, kurš dzer krāna ūdeni, ir līdzīgs filtram, kas visas dzīves garumā izlaiž sev cauri no 80 līdz 100 kg (!) ķīmisko netīrumu. Ja mēs vēlētos attīrīt 35 tonnas ūdens, ko cilvēks apmēram izdzer savas dzīves laikā, tad mēs galu galā iegūtu 420 glāzes smago metālu sāļu un toksīnu!
Nedrīkst aizmirst, ka arī pārmērīga ūdens dzeršana ir kaitīga, jo tas noved pie sirds pārslodzes un pastiprina olbaltumvielu sadalīšanās procesus.
Tātad ja organismā trūkst ūdens, kādas ir sekas? No vienas puses, tas noved pie asins sabiezēšanas, no otras - pie urīna daudzuma samazināšanos.
Asins sabiezēšana izraisa : arteriālā asinsspiediena paaugstināšanos; sirds saraušanās reižu skaita palielināšanos, kas noved pie elpošanas kustību skaita palielinajuma; hemoglobīna līmeņa paaugstināšanos; holesterīna līmeņa paaugstināšanos, jo asinis kļūst biezākas un taukainākas. Urīna daudzuma samazināšanās izraisa: paskābināšanos (pH samazināšanās); bilirubīna līmeņa palielinājuma (ja ir maz urīna, attīrīšana nedarbojas, rodas saindēšanās un, agrāk vai vēlāk, tiks traucēts organisma attīrīšanas process); cukura līmeņa paaugstināšanos (glikozes pārpalikums netiek izvadīts kopā ar urīnu).
Turklāt, ūdens daudzuma samazināšanās organismā noved pie ķermeņa svara pieauguma un pārskābināšanās procesa. Tas veicina baktēriju attīstību organismā un, rezultātā, temperatūras paaugstināšanos un leikocīdtu daudzuma palielināšanos.
Asinsspiediena, sirds saraušanās reižu, elpošanas kustību skaita un hemoglobīna palielināšanās izraisa smagas sekas - hipoksiju (skābekļa daudzuma pazemināšanās).
Ko var izraisīt urīna daudzuma samazināšanās? Urīns kļūst koncentrētāks, un notiek saindēšanās vai organisma intoksikācija. Tādējādi, ūdens dzeršanas normas samazināšana ( mazāk nekā 1,5 litri dienā ) galu galā izraisa hikopsiju un visa organisma intoksikāciju.
Intoksikācijas kritiskais līmenis + hipoksijas kritiskais līmenis = var kopumā izraisīt organisma šūnu nāvi.
Dehidrācijas simptomi
1% - rodas slāpes;
2% - rodas satraukuma sajūta, apetītes un darbaspējas pasliktināšanās;
4% - slikta dūša, reibonis un nogurums;
6% - koordinācijas un runas sakarīguma zudums;
10% - termoregulācijas traucējumi, šūnas sāk atmirt;
11% - organisms piedzīvo būtiskas izmaiņas, ir nepieciešama profesionāla medicīniskā palīdzība;
20% var iestāties nāve.
Ko dara organisms, kad tam pietrūkst ūdens? Viņš sāk uzņemt ūdeni no tā rezervēm, un tad no šūnām. No tām viņš var uzņemt līdz 66% no pieprasītā ūdens daudzuma, taču šūna pati par sevi ir dzīvs organisms, un tā sāk aizstāvēties, aizsmērējot atveres membrānā ar holestirīnu.
Katra šūna - ir vesela pasaule ar savu valdības centru, kas atrodas kodolā, ar rūpnīcām ( kas pārstrādā uzturvielas un izvada toksiskās vielas ), hidroelektrostacijām un transporta artērijām. Šūnas aizsargfunkciju veic tās divu slāņu membrāna ar sarežģītu receptoru atveru sistēmu, lai ievadītu ūdeni un uzturvielas, un izvadītu toksīnus. Savas dzīves nodrošināšanai šūna iztērē 70% no saražotās enerģijas, un ūdens trūkuma gadījumā šūnas darbības efektivitāte samazinās par 40-50%.
Ūdens var atnākt no starpšūnu telpas līdz 6% , taču tad netiks izvadītas kaitīgas vielas, kuras pārstrādāja šūna, palēlinot organismā notiekošos procesus, un rezultātā, rodas podagra, nierakmeņi, žūltspūšļa akmeņi u.t.t.
Ja ūdens nonāk organismā tā darbīgumam nepietiekamā daudzumā, tad līdz 8% ūdens var tikt paņemtas no asinīm, un tāpēc tās sabiezē. Lai novērstu šīs komplikācijas, ir vajadzīgs ūdens, nevis tēja, kafija vai saldie gāzētie dzērieni.
Dehidrācijas problēmas
Slimības simptomi - ir slimības izpausmes. piemēram, sausa mute - tā nav slimība, bet tās simptomi, t.i. dehidrācijas simptomi.
Sindromi - ir simptomu kompleksi: trīs , četri, pieci simptomi.
Slimības tiek novērotas vairākas izpausmes, un mēs varam saukt slimību vārdā, jo izraisītājs ir zināms.
1. Slāpes - šķidruma līmeņa samazināšanās radītājs organismā, Šim signālam ir jāizraisa noteiktas darbības. Mēs nedrīkstam pieļaut slāpes, tādēļ dzeram tīru ūdeni. Slāpju gadījumā var dzert tikai ūdeni, nevis citus dzērienus, kā mēs to bieži darām.
2. Sausa mute - ir tiešs dehidrācijas rādītājs. Sausa mute rodas tad, ja dehidrācija ir ne mazāka kā trīs procenti. Tas liecina par strukturālajām pārmaiņām aizkuņģa dziedzera šūnās.
3. Aizcietējums, vēdera izejas kavēšanās, neregulāra vēdera izeja - ūdens cilvēka organismā uzsūcas asinīs resnās zarnas līmenī ar ekstrakciju no nesagremotām atliekām. Ja izkārnijumi ir cieti un izskatās izdeguši - tas ir tiešs dehidrācijas pierādījums. Šajā gadījumā, ir nepieciešams dzert ūdeni tukšā dūšā ne mazāk par 1 litru, nevis lietot caureju izraisošas zāles.
4. Sausa āda. - Daudzi cilvēki sūdzas: " Man ir sausa āda." Ko viņiem parasti iesaka speciālisti?
Mitrinoš krēms! Kāda jēga ir uzklāt krēmu uz ādas virsmas, ja tā nesaņem ne ūdeni, ne barības vielas no iekšas. Cilvēka ādas šūnas, kā koka miza, noveco, kļūst sausas, nolobās un nokrīt. To vietā rodas jaunas šūnas. Tādēļ, atmirušās šūnas, tāpat kā vecu koka mizu, atpakaļ nevar atgriest. Tās jau ir mirušas. Tāpēc arī mitrinoši krēmi sniedz tikai īslaicīgu efektu.
5. Sausi mati, sausi un noslāņojušies nagi arī norāda uz ūdens trūkumu organismā.
6. Paaugstināts kuņģa sulas skābums.
Organismā nevar būt paaugstināts skābums, var būt pazemināts ūdens daudzums. Ja mēs paņemam 100 g ūdens un ieliekam tajā 2 g skābes, sanāk 2% skābe. Bet ja mēs paņemam 50 g ūdens un ieliekam tajā tos pašus 2 g skābes, tad skābuma pakāpe ir daudz lielāka. Tas pats notiek arī kuņģī. Kuņģa šūnas neražo pārāk daudz skābes, tātad trūkst ūdens, un tādēļ, skābuma procents ir lielāks. Dzeriet vairāk ūdens, un kuņģa sulas skābums tiks normalizēts. Bet samazināts skābums - tā jau ir kuņģa gļotādas šūnu atrofija. Kuņģis pastāvīgi iznīcinām kuņģa gļotādas parietālās šūnas, un tās galu galā iet bojā.
7. Bieza žults un žultspūšļa akmeņi.
Žults kvalitātes un reoloģijas traucējumi, piemēram, sabiezēšana, smiltis, akmeņi, liecina par ūdens trūkumu organismā. Žulti ir jābūt noteiktam ūdens daudzumam un sārmainībai 8,8 pēc pH skalas. Kad pietrūkst ūdens, žūlts kļūst ļoti koncentrēta, tā paskābinās, sabiezē un nogulsnējas. Tā ir aizsarg reakcija pret kodīgo skābju kaitīgo darbību.
8. Sāls, smilts un akmeņi nierēs.
Tas arī ir saistīts ar ūdens trūkumu. Tiek palielināta kodīgo skābju koncentrācija urīnā. Kā aizsargreakciju, organisms izmanto netoksisko sāļu veidošanos. Urīns kļūst pārāk skābs un viegli kalcinējas.
9. Locītavu knikšķēšana, sāļu nogūldījumi locītavās un mugurkaulā, skrimšļu deformācija, artroze.
Visām šīm problēmām ir trīs galvenie iemesli: pirmais un galvenais iemesls - dehidrācija, otrkārt, baktērijas, un treškārt, vitamīnu un minerālvielu (galvenokārt, silīcija un sēra) trūkums.
10. Cukura diabēts. Notiek paralēli ar pastiprinātu ūdens dzeršanu un izdalīšanos.
11. Sirds išēmiskā slimība, ateroskleroze notiek paralēli ar ūdens trūkumu un asins sabiezēsanos.
12. Vecākiem cilvēkiem hemoglobīna līmeņa paaugstināšanās asinīs notiek relatīva ūdens trūkuma un asins sabiezēšanos.
13. Katarakta. Vecuma tālredzība ir saistīta ar acs lēcas blīvuma palielināšanos, kas savukārt, ir saistīts ar acs lecas dehidrāciju.
14. Galvas smadzeņu asinsvadu išēmiskais insults. Iemeslu var būt daudz, taču pamatā ir mikrocirkulācijas traucējums. ūdens daudzuma samazināšanās un asins reoloģisko īpašību izmaiņas var izraisīt asinis recekļu veidošanos un mazo asinsvadu bloķēšanu.
15. Alerģiskās slimības. Alerģisko slimību polietioloģiskā attīstība var būt saistīta ar olbaltumvielu pārākumu, fermentu trūkumu un audu atūdeņošanās procesiem, kā arī ar intoksikāciju. Gļotas uzkrājas organismā un bloķē deguna, bronhu, trahejas un balsenes mazos limfātiskos asinsvadus. Dehidrācija tikai saasina šīs problēmas. Tautas medicīnā, lai uzlabotu atkrēpošanu, tika izmantots lils daudzums karstu, sārmainu dzērienu, piemēram, piens ar sodu vai silts minerālūdens.
16. Centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi vecākiem cilvēkiem.
Vecumam atnākot, strukturālās-distrofiskās audu izmaiņas noved pie centrālās nervu sistēmas neironu funkciju traucējumiem, un šķidrumu mikrocirkulācijai te ir izšķiroša nozīme.
17. Depresīvi stāvokļi. Organisma paskābināšanās ar toksiskajiem atkritumiem, taukskābju trūkums un dehidrācija izraisa depresīvus stāvokļus. Ir nepieciesama organisma attīrīšana, uzņemot lielu daudzumu laba, silta un sārmaina ūdens.
18. Visu veidu saindēšanās: ekoloģiska, ķīmiska, pārtikas. Organismam trūkst ūdens, lai savlaicīgi izvadītu toksīnus. Tas nav pilns saraksts ar simptomiem, sindromiem un slimībām, kas ir saistīti ar kopejā, intracelulārā, starpšūnu un intravaskulārā ūdens trūkumu.
Ūdens - ir glābšana no daudzām patoloģijām!
Kādā veidā un daudzumā jādzer ūdens
1. nedzeriet daudz ūdens ēšanas laikā un tūlīt pēc ēšanas.
Ja bagātīgi dzer ūdeni ēšanas laikā, tad pirmkārt, pārtiku nevar kārtīgi sakošļāt, un tas rada papildu slodzi kuņģim.
Otrkārt, siekalas, kas satur svarīgus gremošanas fermentus, ar ūdeni nonāk kuņģī, taču siekalu fermenti ir aktīvi tikai sārmainā vidē, bet kuņģī vide ir skāba.
Rezultātā, siekalas, nepabeidzot darbu mutē, neitralizē kuņģa skābi. Treškārt, mēs lietojam daudz vairāk pārtikas, nekā ir nepieciešams, lai būtu paēdušiem. Cilvēka kuņģa tilpums ir aptuveni 350 ml neizstieptā stāvoklī. Kuņģim paplašinoties ar kuņģa kroku palīdzību, šis apjoms var būt palielināts. Bet anatomiski tieši zem kuņģa atrodas aizkuņģa dziedzeris, kurš var būt saspiests ar pārāk izstiepto kuņģi, traucējot mikrocirkulāciju dziedzerī. Tāpēc ēšanas laikā nav ieteicams dzert ūdeni 30-15 minūtes pirms ēšanas. Šajā laikā ūdens iesūcas zarnu traktā.
2. Dzeriet pēc kuņģa atbrīvošanas.
Kuņģis ir gatavs pieņemt ūdeni apmēram 2-3 stundas pēc ogļhidrātu pārtikas un 4-5 stundas pēc olbaltumvielu pārtikas. Laiks ir atkarīgs no pārtikas tauku daudzuma un ēdiena apjoma. Tas arī var būt atkarīgs no cilvēka konstitūcijas. ja Jūs gribat dzert uzreiz pēc ēšanas, varat izdzert 100-150 ml silta skāba dzēriena, piemēram, tējas (bet ne saldas).
3. Neļaujiet sev sajust slāpes.
Šķidruma trūkums ir ļoti bīstama lieta. Logi uzskata, ka vairākums slimību nāk no ūdens trūkuma. Un tas ir pareizi. Āda - ir milzīga izdalīšanās sistēma, caur kuru izdalās lielākā daļa toksīnu. Šķidruma uzņemšanas daudzumam ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā būtu ne mazāk kā litrs. Urīnam ir jābūt salmu krāsā. Ja urīns ir tumšāks, centieties dzert vairāk ūdens.
Viena no institūtiem tika veikts eksperiments. Ar četru grupu palīdzību tika pētīta uzmanības koncentrācija un vērība. Vienai grupai izraisīja slāpes ar čipšu palīdzību un nedeva iespēju šīs slāpes apmierināt. Otrā grupa varēja dzert tikai tad, kad parādījās spēcīga vēlme dzert (kā mēs to darām ikdienā). Trešajā grupā cilvēki dzēra ūdeni, kā kamieļi pie oāzes.
Ceturtās grupas dalībnieki dzēra regulāri, neizraisot slāpes, bet arī nedzerot ar varu.
Šī grupa uzrādīja labākos rezultātus.
4. Izdzertā ūdens daudzums.
Izdzerot litru ūdens vienā reizē, mēs apdraudējam vairākus orgānus vienlaicīgi. No kuņģa pazūd tā sula, kas izdalās gandrīz nepārtraukti un kalpo par aizsargbarjeru pret mikroorganismiem, kas nonāk caur muti. Skāba vide nogalina lielāko daļu no tiem, un mēs uz brīdi kļūstam bezpalīdzīgi. Nākamā šķidruma plūsma apskalo tievo zarnu, paņemot līdzi nesagremotu pārtiku, tādējādi, traucējot gremošanas procesu. Šī pārtika nonāk resnajā zarnā, izraisot rūgšanu. Tad, nokļūstot asinīs, ūdens dod pārāk lielu slodzi uz sirdi un nierēm, par ko ir labi informēti sirds un nieru slimnieki.
Tāpēc ierobežojiet šķidruma uzņemšanu glāžu apmērā vienā reizē.
Pats par sevi saprotams, ka mēs runājam tikai par tīru ūdeni, nevis sulu vai kādu citu dzērienu. Izņēmums var būt spēcīga mitruma zuduma situācija - pēc pirts procedūrām vai fiziskās slodzes. Bet arī šajā gadījumā ir ieteicams dzert glāzi ūdens ik pēc 10-20 minūtēm. Ir vēlams vienmēr nēsāt līdzi pudelīti ar ūdeni, it īpaši karstā laikā.
5. Temperatūras režīms.
Ūdens temperatūrai ir jābūt nedaudz zemākai par istabas temperatūru (ne mazāk par 15-20 C) . Karstais ūdens kairina gļotādas, noskalo aizsargslāni. Ja dzēriens ir karsts, tad tas ir papildu faktors, kas var izraisīt balsenes un barības vada audzēju attīstību. Pārāk auksts šķidrums izraisa saaukstēšanās slimības un vājina imūnsistēmu.
No rīta pēc pamošanās, izdzeriet glāzi silta tīra ūdens. Šī pirmā rīta glāze izvada visus toksīnus, kas tiek uzkrāti naktī, un sagatavo kuņģī pārtikas uzņemšanai. Aknas atbrīvosies no liekā žūlts un resnā zarna nostrādās reflektoriski. Ja ieverot šo noteikumu regulāri, tas palīdzēs atbrīvoties pat no noturīgākiem vēdera aizcietējumiem. To pašu procedūru ir vēlams atkārtot vienu stundu pirms gulētiešanas. Un tad, organisms noteikti palielinās Jūsu enerģiju un darbaspēju.
Minerālā kompozīcija Korallis-Mains
Kā var saņemt kvalitatīvu, bioloģiski pieejamu ūdeni?
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, vidējais dzīves ilgums Japānā ir 82 gadi, bet Okinavas salās - par 10-15 gadiem lielāks. Pētījumi ir apstiprinājuši, ka ilga mūža rādītāji salās ir atkarīgi no dzeramā ūdens kvalitātes. Dzeramā ūdens organiskā kalcija rādītājs Nagas pilsētā (Okinavas prefektūra) ir visaugstākais ne tikai Japānā, bet arī visā pasaulē. Tā kā salas atrodas uz koraļļu atoliem, šie koraļļi filtrē dzeramo ūdeni un piesātinā to ar kalcija joniem. No 2500 koraļļu sugām tikai baltie koraļļi Sango ir noderīgi cilvēkiem. Analīze parādīja, ka tie sastāv no kalcija, magnija, kālija, nātrija un liela daudzuma dzīvei nepieciešamu mikroelementu. Šobrīd, notiek koraļļu-skleraktīniju komerciālā attīstībā apkārt Okinavai. Galaprodukta nosaukums ir "Korallis-Mains".
Biopieejamā un viegli sagremojamā formā, kalcija un pārējo sārmainu minerālvielu saturs ūdenī ir īpaši noderīgs cilvēka organismam. Sārmainas minerālvielas organismā veic daudzas svarīgas funkcijas: veicina organisma sārmošanos, nodrošina asinis normālās reoloģiskās īpašības, ietekmē šūnu augšanas regulēšanu un to darbību, nodrošina elektrisko impulsu parraidīšanu nervu šķiedrās, piedalās vielmaiņas procesā, sniedz pretiekaisuma un antialerģisku iedarbību, kalpo kā celtniecības materiāls. Sārmainu minerālu trūkums izraisa daudzu slimību iestāšanos.
Ūdens ar sasmalcināta koraļļa pūlveri maina tās skābju-sārmu līdzsvaru, palielinot sārmainību, un ūdens pH palielinās līdz 8,5. Šai pārsteidzoši noderīgai koraļļa īpašībai ir liela nozīme cilvēka organisma veselībai. Gandrīz visi cilvēka organisma šķidrumi ir vai nu neitrāli, vai viegli sārmaini, izņemot kuņģa sulas pH ir 1,0. Vesela cilvēka asinis pH ir 7,43; limfas - 7,5; siekalu - 7,4.
Līdzsvara nobīde skābumam palielinoties, ir viens no daudzu slimību cēloņiem. Kad organismā notiek viegli sārmošanās procesi, tiek atjaunots normāls skābju-sārmu līdzsvars, un cilvēks sāk atveseļoties. Organisms pastāvīgi meklē sārmu rezerves, lai neitralizētu liekās skābes. Rezerves nav lielas, lielākoties, tie ir kaulaudi, no kuriem organisms saņem nepieciešamo minerālu. Taču kalcija saņemšanas process no kauliem nevar būt bezgalīgs. Šī situācija ļoti ātri izraisa vienu no pazīstamākajām slimībām-osteoporozei.
"Korallis-Mains" atjauno ūdens šķidrikristālisko struktūru. Ūdens ir unikāls šķidrais kristāls, kas ideāli nodrošina starpšūnu un iekššūnu telpu aizpildīšanu. Kad ūdens sasalst kopā ar "Korallis-Mains", tas veido ideālu sniega pārslas struktūru, kas liecina par ūdens molekulu dipolu sakārtotību. Un tā kā viss ūdens dzīvajos organismos ir strukturēts, šī sasmalcināta koraļļa īpašība ir īpaši nozīmīga veselības saglabāšanā.
Ūdenim ar minerālo kompozīciju "Korallis-Mains" Piemīt vāji sārmainas īpašības, kas ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ieteicams dzert tukšā dūšā, siltu vai vēsu, 15-30 minūtes pirms ēšanas vai 2,5-3 stundas pēc ēšanas, lai tas nevarētu neitralizēt sālsskābi kuņģī gremošanas procesā.
Ir ieteicams dzert ūdeni 200-250 ml porcijās. Filtru - paciņu ir vēlams novietot īrā dzeramajā ūdenī. Ja Jums ir nepieciešams sasniegt papildu sārmainību, tad var izmantot koncentrētāku dzērienu - viena filtrs- paciņa uz 250-300-500 ml silta ūdens. Dienu ieteicams sākt ar 250-300 ml silta ūdens uzņemšanu ar kompozīciju "Korallis-Mains" no paša rīta.
Vairāk lasīt šeit ...Korallis-Mains ...
vēža šūnas nedzimst sārmainā vidē!
раковые клетки нерождаются щелочной среде!
Katra šūna - ir vesela pasaule ar savu valdības centru, kas atrodas kodolā, ar rūpnīcām ( kas pārstrādā uzturvielas un izvada toksiskās vielas ), hidroelektrostacijām un transporta artērijām. Šūnas aizsargfunkciju veic tās divu slāņu membrāna ar sarežģītu receptoru atveru sistēmu, lai ievadītu ūdeni un uzturvielas, un izvadītu toksīnus. Savas dzīves nodrošināšanai šūna iztērē 70% no saražotās enerģijas, un ūdens trūkuma gadījumā šūnas darbības efektivitāte samazinās par 40-50%.
Ūdens var atnākt no starpšūnu telpas līdz 6% , taču tad netiks izvadītas kaitīgas vielas, kuras pārstrādāja šūna, palēlinot organismā notiekošos procesus, un rezultātā, rodas podagra, nierakmeņi, žūltspūšļa akmeņi u.t.t.
Ja ūdens nonāk organismā tā darbīgumam nepietiekamā daudzumā, tad līdz 8% ūdens var tikt paņemtas no asinīm, un tāpēc tās sabiezē. Lai novērstu šīs komplikācijas, ir vajadzīgs ūdens, nevis tēja, kafija vai saldie gāzētie dzērieni.
Dehidrācijas problēmas
Slimības simptomi - ir slimības izpausmes. piemēram, sausa mute - tā nav slimība, bet tās simptomi, t.i. dehidrācijas simptomi.
Sindromi - ir simptomu kompleksi: trīs , četri, pieci simptomi.
Slimības tiek novērotas vairākas izpausmes, un mēs varam saukt slimību vārdā, jo izraisītājs ir zināms.
1. Slāpes - šķidruma līmeņa samazināšanās radītājs organismā, Šim signālam ir jāizraisa noteiktas darbības. Mēs nedrīkstam pieļaut slāpes, tādēļ dzeram tīru ūdeni. Slāpju gadījumā var dzert tikai ūdeni, nevis citus dzērienus, kā mēs to bieži darām.
2. Sausa mute - ir tiešs dehidrācijas rādītājs. Sausa mute rodas tad, ja dehidrācija ir ne mazāka kā trīs procenti. Tas liecina par strukturālajām pārmaiņām aizkuņģa dziedzera šūnās.
3. Aizcietējums, vēdera izejas kavēšanās, neregulāra vēdera izeja - ūdens cilvēka organismā uzsūcas asinīs resnās zarnas līmenī ar ekstrakciju no nesagremotām atliekām. Ja izkārnijumi ir cieti un izskatās izdeguši - tas ir tiešs dehidrācijas pierādījums. Šajā gadījumā, ir nepieciešams dzert ūdeni tukšā dūšā ne mazāk par 1 litru, nevis lietot caureju izraisošas zāles.
4. Sausa āda. - Daudzi cilvēki sūdzas: " Man ir sausa āda." Ko viņiem parasti iesaka speciālisti?
Mitrinoš krēms! Kāda jēga ir uzklāt krēmu uz ādas virsmas, ja tā nesaņem ne ūdeni, ne barības vielas no iekšas. Cilvēka ādas šūnas, kā koka miza, noveco, kļūst sausas, nolobās un nokrīt. To vietā rodas jaunas šūnas. Tādēļ, atmirušās šūnas, tāpat kā vecu koka mizu, atpakaļ nevar atgriest. Tās jau ir mirušas. Tāpēc arī mitrinoši krēmi sniedz tikai īslaicīgu efektu.
5. Sausi mati, sausi un noslāņojušies nagi arī norāda uz ūdens trūkumu organismā.
6. Paaugstināts kuņģa sulas skābums.
Organismā nevar būt paaugstināts skābums, var būt pazemināts ūdens daudzums. Ja mēs paņemam 100 g ūdens un ieliekam tajā 2 g skābes, sanāk 2% skābe. Bet ja mēs paņemam 50 g ūdens un ieliekam tajā tos pašus 2 g skābes, tad skābuma pakāpe ir daudz lielāka. Tas pats notiek arī kuņģī. Kuņģa šūnas neražo pārāk daudz skābes, tātad trūkst ūdens, un tādēļ, skābuma procents ir lielāks. Dzeriet vairāk ūdens, un kuņģa sulas skābums tiks normalizēts. Bet samazināts skābums - tā jau ir kuņģa gļotādas šūnu atrofija. Kuņģis pastāvīgi iznīcinām kuņģa gļotādas parietālās šūnas, un tās galu galā iet bojā.
7. Bieza žults un žultspūšļa akmeņi.
Žults kvalitātes un reoloģijas traucējumi, piemēram, sabiezēšana, smiltis, akmeņi, liecina par ūdens trūkumu organismā. Žulti ir jābūt noteiktam ūdens daudzumam un sārmainībai 8,8 pēc pH skalas. Kad pietrūkst ūdens, žūlts kļūst ļoti koncentrēta, tā paskābinās, sabiezē un nogulsnējas. Tā ir aizsarg reakcija pret kodīgo skābju kaitīgo darbību.
8. Sāls, smilts un akmeņi nierēs.
Tas arī ir saistīts ar ūdens trūkumu. Tiek palielināta kodīgo skābju koncentrācija urīnā. Kā aizsargreakciju, organisms izmanto netoksisko sāļu veidošanos. Urīns kļūst pārāk skābs un viegli kalcinējas.
9. Locītavu knikšķēšana, sāļu nogūldījumi locītavās un mugurkaulā, skrimšļu deformācija, artroze.
Visām šīm problēmām ir trīs galvenie iemesli: pirmais un galvenais iemesls - dehidrācija, otrkārt, baktērijas, un treškārt, vitamīnu un minerālvielu (galvenokārt, silīcija un sēra) trūkums.
10. Cukura diabēts. Notiek paralēli ar pastiprinātu ūdens dzeršanu un izdalīšanos.
11. Sirds išēmiskā slimība, ateroskleroze notiek paralēli ar ūdens trūkumu un asins sabiezēsanos.
12. Vecākiem cilvēkiem hemoglobīna līmeņa paaugstināšanās asinīs notiek relatīva ūdens trūkuma un asins sabiezēšanos.
13. Katarakta. Vecuma tālredzība ir saistīta ar acs lēcas blīvuma palielināšanos, kas savukārt, ir saistīts ar acs lecas dehidrāciju.
14. Galvas smadzeņu asinsvadu išēmiskais insults. Iemeslu var būt daudz, taču pamatā ir mikrocirkulācijas traucējums. ūdens daudzuma samazināšanās un asins reoloģisko īpašību izmaiņas var izraisīt asinis recekļu veidošanos un mazo asinsvadu bloķēšanu.
15. Alerģiskās slimības. Alerģisko slimību polietioloģiskā attīstība var būt saistīta ar olbaltumvielu pārākumu, fermentu trūkumu un audu atūdeņošanās procesiem, kā arī ar intoksikāciju. Gļotas uzkrājas organismā un bloķē deguna, bronhu, trahejas un balsenes mazos limfātiskos asinsvadus. Dehidrācija tikai saasina šīs problēmas. Tautas medicīnā, lai uzlabotu atkrēpošanu, tika izmantots lils daudzums karstu, sārmainu dzērienu, piemēram, piens ar sodu vai silts minerālūdens.
16. Centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi vecākiem cilvēkiem.
Vecumam atnākot, strukturālās-distrofiskās audu izmaiņas noved pie centrālās nervu sistēmas neironu funkciju traucējumiem, un šķidrumu mikrocirkulācijai te ir izšķiroša nozīme.
17. Depresīvi stāvokļi. Organisma paskābināšanās ar toksiskajiem atkritumiem, taukskābju trūkums un dehidrācija izraisa depresīvus stāvokļus. Ir nepieciesama organisma attīrīšana, uzņemot lielu daudzumu laba, silta un sārmaina ūdens.
18. Visu veidu saindēšanās: ekoloģiska, ķīmiska, pārtikas. Organismam trūkst ūdens, lai savlaicīgi izvadītu toksīnus. Tas nav pilns saraksts ar simptomiem, sindromiem un slimībām, kas ir saistīti ar kopejā, intracelulārā, starpšūnu un intravaskulārā ūdens trūkumu.
Ūdens - ir glābšana no daudzām patoloģijām!
Kādā veidā un daudzumā jādzer ūdens
1. nedzeriet daudz ūdens ēšanas laikā un tūlīt pēc ēšanas.
Ja bagātīgi dzer ūdeni ēšanas laikā, tad pirmkārt, pārtiku nevar kārtīgi sakošļāt, un tas rada papildu slodzi kuņģim.
Otrkārt, siekalas, kas satur svarīgus gremošanas fermentus, ar ūdeni nonāk kuņģī, taču siekalu fermenti ir aktīvi tikai sārmainā vidē, bet kuņģī vide ir skāba.
Rezultātā, siekalas, nepabeidzot darbu mutē, neitralizē kuņģa skābi. Treškārt, mēs lietojam daudz vairāk pārtikas, nekā ir nepieciešams, lai būtu paēdušiem. Cilvēka kuņģa tilpums ir aptuveni 350 ml neizstieptā stāvoklī. Kuņģim paplašinoties ar kuņģa kroku palīdzību, šis apjoms var būt palielināts. Bet anatomiski tieši zem kuņģa atrodas aizkuņģa dziedzeris, kurš var būt saspiests ar pārāk izstiepto kuņģi, traucējot mikrocirkulāciju dziedzerī. Tāpēc ēšanas laikā nav ieteicams dzert ūdeni 30-15 minūtes pirms ēšanas. Šajā laikā ūdens iesūcas zarnu traktā.
2. Dzeriet pēc kuņģa atbrīvošanas.
Kuņģis ir gatavs pieņemt ūdeni apmēram 2-3 stundas pēc ogļhidrātu pārtikas un 4-5 stundas pēc olbaltumvielu pārtikas. Laiks ir atkarīgs no pārtikas tauku daudzuma un ēdiena apjoma. Tas arī var būt atkarīgs no cilvēka konstitūcijas. ja Jūs gribat dzert uzreiz pēc ēšanas, varat izdzert 100-150 ml silta skāba dzēriena, piemēram, tējas (bet ne saldas).
3. Neļaujiet sev sajust slāpes.
Šķidruma trūkums ir ļoti bīstama lieta. Logi uzskata, ka vairākums slimību nāk no ūdens trūkuma. Un tas ir pareizi. Āda - ir milzīga izdalīšanās sistēma, caur kuru izdalās lielākā daļa toksīnu. Šķidruma uzņemšanas daudzumam ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā būtu ne mazāk kā litrs. Urīnam ir jābūt salmu krāsā. Ja urīns ir tumšāks, centieties dzert vairāk ūdens.
Viena no institūtiem tika veikts eksperiments. Ar četru grupu palīdzību tika pētīta uzmanības koncentrācija un vērība. Vienai grupai izraisīja slāpes ar čipšu palīdzību un nedeva iespēju šīs slāpes apmierināt. Otrā grupa varēja dzert tikai tad, kad parādījās spēcīga vēlme dzert (kā mēs to darām ikdienā). Trešajā grupā cilvēki dzēra ūdeni, kā kamieļi pie oāzes.
Ceturtās grupas dalībnieki dzēra regulāri, neizraisot slāpes, bet arī nedzerot ar varu.
Šī grupa uzrādīja labākos rezultātus.
4. Izdzertā ūdens daudzums.
Izdzerot litru ūdens vienā reizē, mēs apdraudējam vairākus orgānus vienlaicīgi. No kuņģa pazūd tā sula, kas izdalās gandrīz nepārtraukti un kalpo par aizsargbarjeru pret mikroorganismiem, kas nonāk caur muti. Skāba vide nogalina lielāko daļu no tiem, un mēs uz brīdi kļūstam bezpalīdzīgi. Nākamā šķidruma plūsma apskalo tievo zarnu, paņemot līdzi nesagremotu pārtiku, tādējādi, traucējot gremošanas procesu. Šī pārtika nonāk resnajā zarnā, izraisot rūgšanu. Tad, nokļūstot asinīs, ūdens dod pārāk lielu slodzi uz sirdi un nierēm, par ko ir labi informēti sirds un nieru slimnieki.
Tāpēc ierobežojiet šķidruma uzņemšanu glāžu apmērā vienā reizē.
Pats par sevi saprotams, ka mēs runājam tikai par tīru ūdeni, nevis sulu vai kādu citu dzērienu. Izņēmums var būt spēcīga mitruma zuduma situācija - pēc pirts procedūrām vai fiziskās slodzes. Bet arī šajā gadījumā ir ieteicams dzert glāzi ūdens ik pēc 10-20 minūtēm. Ir vēlams vienmēr nēsāt līdzi pudelīti ar ūdeni, it īpaši karstā laikā.
5. Temperatūras režīms.
Ūdens temperatūrai ir jābūt nedaudz zemākai par istabas temperatūru (ne mazāk par 15-20 C) . Karstais ūdens kairina gļotādas, noskalo aizsargslāni. Ja dzēriens ir karsts, tad tas ir papildu faktors, kas var izraisīt balsenes un barības vada audzēju attīstību. Pārāk auksts šķidrums izraisa saaukstēšanās slimības un vājina imūnsistēmu.
No rīta pēc pamošanās, izdzeriet glāzi silta tīra ūdens. Šī pirmā rīta glāze izvada visus toksīnus, kas tiek uzkrāti naktī, un sagatavo kuņģī pārtikas uzņemšanai. Aknas atbrīvosies no liekā žūlts un resnā zarna nostrādās reflektoriski. Ja ieverot šo noteikumu regulāri, tas palīdzēs atbrīvoties pat no noturīgākiem vēdera aizcietējumiem. To pašu procedūru ir vēlams atkārtot vienu stundu pirms gulētiešanas. Un tad, organisms noteikti palielinās Jūsu enerģiju un darbaspēju.
Minerālā kompozīcija Korallis-Mains
Kā var saņemt kvalitatīvu, bioloģiski pieejamu ūdeni?
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, vidējais dzīves ilgums Japānā ir 82 gadi, bet Okinavas salās - par 10-15 gadiem lielāks. Pētījumi ir apstiprinājuši, ka ilga mūža rādītāji salās ir atkarīgi no dzeramā ūdens kvalitātes. Dzeramā ūdens organiskā kalcija rādītājs Nagas pilsētā (Okinavas prefektūra) ir visaugstākais ne tikai Japānā, bet arī visā pasaulē. Tā kā salas atrodas uz koraļļu atoliem, šie koraļļi filtrē dzeramo ūdeni un piesātinā to ar kalcija joniem. No 2500 koraļļu sugām tikai baltie koraļļi Sango ir noderīgi cilvēkiem. Analīze parādīja, ka tie sastāv no kalcija, magnija, kālija, nātrija un liela daudzuma dzīvei nepieciešamu mikroelementu. Šobrīd, notiek koraļļu-skleraktīniju komerciālā attīstībā apkārt Okinavai. Galaprodukta nosaukums ir "Korallis-Mains".
Biopieejamā un viegli sagremojamā formā, kalcija un pārējo sārmainu minerālvielu saturs ūdenī ir īpaši noderīgs cilvēka organismam. Sārmainas minerālvielas organismā veic daudzas svarīgas funkcijas: veicina organisma sārmošanos, nodrošina asinis normālās reoloģiskās īpašības, ietekmē šūnu augšanas regulēšanu un to darbību, nodrošina elektrisko impulsu parraidīšanu nervu šķiedrās, piedalās vielmaiņas procesā, sniedz pretiekaisuma un antialerģisku iedarbību, kalpo kā celtniecības materiāls. Sārmainu minerālu trūkums izraisa daudzu slimību iestāšanos.
Ūdens ar sasmalcināta koraļļa pūlveri maina tās skābju-sārmu līdzsvaru, palielinot sārmainību, un ūdens pH palielinās līdz 8,5. Šai pārsteidzoši noderīgai koraļļa īpašībai ir liela nozīme cilvēka organisma veselībai. Gandrīz visi cilvēka organisma šķidrumi ir vai nu neitrāli, vai viegli sārmaini, izņemot kuņģa sulas pH ir 1,0. Vesela cilvēka asinis pH ir 7,43; limfas - 7,5; siekalu - 7,4.
Līdzsvara nobīde skābumam palielinoties, ir viens no daudzu slimību cēloņiem. Kad organismā notiek viegli sārmošanās procesi, tiek atjaunots normāls skābju-sārmu līdzsvars, un cilvēks sāk atveseļoties. Organisms pastāvīgi meklē sārmu rezerves, lai neitralizētu liekās skābes. Rezerves nav lielas, lielākoties, tie ir kaulaudi, no kuriem organisms saņem nepieciešamo minerālu. Taču kalcija saņemšanas process no kauliem nevar būt bezgalīgs. Šī situācija ļoti ātri izraisa vienu no pazīstamākajām slimībām-osteoporozei.
"Korallis-Mains" atjauno ūdens šķidrikristālisko struktūru. Ūdens ir unikāls šķidrais kristāls, kas ideāli nodrošina starpšūnu un iekššūnu telpu aizpildīšanu. Kad ūdens sasalst kopā ar "Korallis-Mains", tas veido ideālu sniega pārslas struktūru, kas liecina par ūdens molekulu dipolu sakārtotību. Un tā kā viss ūdens dzīvajos organismos ir strukturēts, šī sasmalcināta koraļļa īpašība ir īpaši nozīmīga veselības saglabāšanā.
Ūdenim ar minerālo kompozīciju "Korallis-Mains" Piemīt vāji sārmainas īpašības, kas ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ieteicams dzert tukšā dūšā, siltu vai vēsu, 15-30 minūtes pirms ēšanas vai 2,5-3 stundas pēc ēšanas, lai tas nevarētu neitralizēt sālsskābi kuņģī gremošanas procesā.
Ir ieteicams dzert ūdeni 200-250 ml porcijās. Filtru - paciņu ir vēlams novietot īrā dzeramajā ūdenī. Ja Jums ir nepieciešams sasniegt papildu sārmainību, tad var izmantot koncentrētāku dzērienu - viena filtrs- paciņa uz 250-300-500 ml silta ūdens. Dienu ieteicams sākt ar 250-300 ml silta ūdens uzņemšanu ar kompozīciju "Korallis-Mains" no paša rīta.
Vairāk lasīt šeit ...Korallis-Mains ...
vēža šūnas nedzimst sārmainā vidē!
раковые клетки нерождаются щелочной среде!
Sindromi - ir simptomu kompleksi: trīs , četri, pieci simptomi. Slimības tiek novērotas vairākas izpausmes, un mēs varam saukt slimību vārdā, jo izraisītājs ir zināms.
1. Slāpes - šķidruma līmeņa samazināšanās radītājs organismā, Šim signālam ir jāizraisa noteiktas darbības. Mēs nedrīkstam pieļaut slāpes, tādēļ dzeram tīru ūdeni. Slāpju gadījumā var dzert tikai ūdeni, nevis citus dzērienus, kā mēs to bieži darām.
2. Sausa mute - ir tiešs dehidrācijas rādītājs. Sausa mute rodas tad, ja dehidrācija ir ne mazāka kā trīs procenti. Tas liecina par strukturālajām pārmaiņām aizkuņģa dziedzera šūnās.
3. Aizcietējums, vēdera izejas kavēšanās, neregulāra vēdera izeja - ūdens cilvēka organismā uzsūcas asinīs resnās zarnas līmenī ar ekstrakciju no nesagremotām atliekām. Ja izkārnijumi ir cieti un izskatās izdeguši - tas ir tiešs dehidrācijas pierādījums. Šajā gadījumā, ir nepieciešams dzert ūdeni tukšā dūšā ne mazāk par 1 litru, nevis lietot caureju izraisošas zāles.
4. Sausa āda. - Daudzi cilvēki sūdzas: " Man ir sausa āda." Ko viņiem parasti iesaka speciālisti? Mitrinoš krēms! Kāda jēga ir uzklāt krēmu uz ādas virsmas, ja tā nesaņem ne ūdeni, ne barības vielas no iekšas. Cilvēka ādas šūnas, kā koka miza, noveco, kļūst sausas, nolobās un nokrīt. To vietā rodas jaunas šūnas. Tādēļ, atmirušās šūnas, tāpat kā vecu koka mizu, atpakaļ nevar atgriest. Tās jau ir mirušas. Tāpēc arī mitrinoši krēmi sniedz tikai īslaicīgu efektu.
5. Sausi mati, sausi un noslāņojušies nagi arī norāda uz ūdens trūkumu organismā.
6. Paaugstināts kuņģa sulas skābums. Organismā nevar būt paaugstināts skābums, var būt pazemināts ūdens daudzums. Ja mēs paņemam 100 g ūdens un ieliekam tajā 2 g skābes, sanāk 2% skābe. Bet ja mēs paņemam 50 g ūdens un ieliekam tajā tos pašus 2 g skābes, tad skābuma pakāpe ir daudz lielāka. Tas pats notiek arī kuņģī. Kuņģa šūnas neražo pārāk daudz skābes, tātad trūkst ūdens, un tādēļ, skābuma procents ir lielāks. Dzeriet vairāk ūdens, un kuņģa sulas skābums tiks normalizēts. Bet samazināts skābums - tā jau ir kuņģa gļotādas šūnu atrofija. Kuņģis pastāvīgi iznīcinām kuņģa gļotādas parietālās šūnas, un tās galu galā iet bojā.
7. Bieza žults un žultspūšļa akmeņi. Žults kvalitātes un reoloģijas traucējumi, piemēram, sabiezēšana, smiltis, akmeņi, liecina par ūdens trūkumu organismā. Žulti ir jābūt noteiktam ūdens daudzumam un sārmainībai 8,8 pēc pH skalas. Kad pietrūkst ūdens, žūlts kļūst ļoti koncentrēta, tā paskābinās, sabiezē un nogulsnējas. Tā ir aizsarg reakcija pret kodīgo skābju kaitīgo darbību.
8. Sāls, smilts un akmeņi nierēs. Tas arī ir saistīts ar ūdens trūkumu. Tiek palielināta kodīgo skābju koncentrācija urīnā. Kā aizsargreakciju, organisms izmanto netoksisko sāļu veidošanos. Urīns kļūst pārāk skābs un viegli kalcinējas.
9. Locītavu knikšķēšana, sāļu nogūldījumi locītavās un mugurkaulā, skrimšļu deformācija, artroze. Visām šīm problēmām ir trīs galvenie iemesli: pirmais un galvenais iemesls - dehidrācija, otrkārt, baktērijas, un treškārt, vitamīnu un minerālvielu (galvenokārt, silīcija un sēra) trūkums.
10. Cukura diabēts. Notiek paralēli ar pastiprinātu ūdens dzeršanu un izdalīšanos.
11. Sirds išēmiskā slimība, ateroskleroze notiek paralēli ar ūdens trūkumu un asins sabiezēsanos.
12. Vecākiem cilvēkiem hemoglobīna līmeņa paaugstināšanās asinīs notiek relatīva ūdens trūkuma un asins sabiezēšanos.
13. Katarakta. Vecuma tālredzība ir saistīta ar acs lēcas blīvuma palielināšanos, kas savukārt, ir saistīts ar acs lecas dehidrāciju.
14. Galvas smadzeņu asinsvadu išēmiskais insults. Iemeslu var būt daudz, taču pamatā ir mikrocirkulācijas traucējums. ūdens daudzuma samazināšanās un asins reoloģisko īpašību izmaiņas var izraisīt asinis recekļu veidošanos un mazo asinsvadu bloķēšanu.
15. Alerģiskās slimības. Alerģisko slimību polietioloģiskā attīstība var būt saistīta ar olbaltumvielu pārākumu, fermentu trūkumu un audu atūdeņošanās procesiem, kā arī ar intoksikāciju. Gļotas uzkrājas organismā un bloķē deguna, bronhu, trahejas un balsenes mazos limfātiskos asinsvadus. Dehidrācija tikai saasina šīs problēmas. Tautas medicīnā, lai uzlabotu atkrēpošanu, tika izmantots lils daudzums karstu, sārmainu dzērienu, piemēram, piens ar sodu vai silts minerālūdens.
16. Centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi vecākiem cilvēkiem. Vecumam atnākot, strukturālās-distrofiskās audu izmaiņas noved pie centrālās nervu sistēmas neironu funkciju traucējumiem, un šķidrumu mikrocirkulācijai te ir izšķiroša nozīme.
17. Depresīvi stāvokļi. Organisma paskābināšanās ar toksiskajiem atkritumiem, taukskābju trūkums un dehidrācija izraisa depresīvus stāvokļus. Ir nepieciesama organisma attīrīšana, uzņemot lielu daudzumu laba, silta un sārmaina ūdens.
18. Visu veidu saindēšanās: ekoloģiska, ķīmiska, pārtikas. Organismam trūkst ūdens, lai savlaicīgi izvadītu toksīnus. Tas nav pilns saraksts ar simptomiem, sindromiem un slimībām, kas ir saistīti ar kopejā, intracelulārā, starpšūnu un intravaskulārā ūdens trūkumu.
Ūdens - ir glābšana no daudzām patoloģijām!
Kādā veidā un daudzumā jādzer ūdens
1. nedzeriet daudz ūdens ēšanas laikā un tūlīt pēc ēšanas.
Ja bagātīgi dzer ūdeni ēšanas laikā, tad pirmkārt, pārtiku nevar kārtīgi sakošļāt, un tas rada papildu slodzi kuņģim.
Otrkārt, siekalas, kas satur svarīgus gremošanas fermentus, ar ūdeni nonāk kuņģī, taču siekalu fermenti ir aktīvi tikai sārmainā vidē, bet kuņģī vide ir skāba.
Rezultātā, siekalas, nepabeidzot darbu mutē, neitralizē kuņģa skābi. Treškārt, mēs lietojam daudz vairāk pārtikas, nekā ir nepieciešams, lai būtu paēdušiem. Cilvēka kuņģa tilpums ir aptuveni 350 ml neizstieptā stāvoklī. Kuņģim paplašinoties ar kuņģa kroku palīdzību, šis apjoms var būt palielināts. Bet anatomiski tieši zem kuņģa atrodas aizkuņģa dziedzeris, kurš var būt saspiests ar pārāk izstiepto kuņģi, traucējot mikrocirkulāciju dziedzerī. Tāpēc ēšanas laikā nav ieteicams dzert ūdeni 30-15 minūtes pirms ēšanas. Šajā laikā ūdens iesūcas zarnu traktā.
2. Dzeriet pēc kuņģa atbrīvošanas.
Kuņģis ir gatavs pieņemt ūdeni apmēram 2-3 stundas pēc ogļhidrātu pārtikas un 4-5 stundas pēc olbaltumvielu pārtikas. Laiks ir atkarīgs no pārtikas tauku daudzuma un ēdiena apjoma. Tas arī var būt atkarīgs no cilvēka konstitūcijas. ja Jūs gribat dzert uzreiz pēc ēšanas, varat izdzert 100-150 ml silta skāba dzēriena, piemēram, tējas (bet ne saldas).
3. Neļaujiet sev sajust slāpes.
Šķidruma trūkums ir ļoti bīstama lieta. Logi uzskata, ka vairākums slimību nāk no ūdens trūkuma. Un tas ir pareizi. Āda - ir milzīga izdalīšanās sistēma, caur kuru izdalās lielākā daļa toksīnu. Šķidruma uzņemšanas daudzumam ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā būtu ne mazāk kā litrs. Urīnam ir jābūt salmu krāsā. Ja urīns ir tumšāks, centieties dzert vairāk ūdens.
Viena no institūtiem tika veikts eksperiments. Ar četru grupu palīdzību tika pētīta uzmanības koncentrācija un vērība. Vienai grupai izraisīja slāpes ar čipšu palīdzību un nedeva iespēju šīs slāpes apmierināt. Otrā grupa varēja dzert tikai tad, kad parādījās spēcīga vēlme dzert (kā mēs to darām ikdienā). Trešajā grupā cilvēki dzēra ūdeni, kā kamieļi pie oāzes.
Ceturtās grupas dalībnieki dzēra regulāri, neizraisot slāpes, bet arī nedzerot ar varu.
Šī grupa uzrādīja labākos rezultātus.
4. Izdzertā ūdens daudzums.
Izdzerot litru ūdens vienā reizē, mēs apdraudējam vairākus orgānus vienlaicīgi. No kuņģa pazūd tā sula, kas izdalās gandrīz nepārtraukti un kalpo par aizsargbarjeru pret mikroorganismiem, kas nonāk caur muti. Skāba vide nogalina lielāko daļu no tiem, un mēs uz brīdi kļūstam bezpalīdzīgi. Nākamā šķidruma plūsma apskalo tievo zarnu, paņemot līdzi nesagremotu pārtiku, tādējādi, traucējot gremošanas procesu. Šī pārtika nonāk resnajā zarnā, izraisot rūgšanu. Tad, nokļūstot asinīs, ūdens dod pārāk lielu slodzi uz sirdi un nierēm, par ko ir labi informēti sirds un nieru slimnieki.
Tāpēc ierobežojiet šķidruma uzņemšanu glāžu apmērā vienā reizē.
Pats par sevi saprotams, ka mēs runājam tikai par tīru ūdeni, nevis sulu vai kādu citu dzērienu. Izņēmums var būt spēcīga mitruma zuduma situācija - pēc pirts procedūrām vai fiziskās slodzes. Bet arī šajā gadījumā ir ieteicams dzert glāzi ūdens ik pēc 10-20 minūtēm. Ir vēlams vienmēr nēsāt līdzi pudelīti ar ūdeni, it īpaši karstā laikā.
5. Temperatūras režīms.
Ūdens temperatūrai ir jābūt nedaudz zemākai par istabas temperatūru (ne mazāk par 15-20 C) . Karstais ūdens kairina gļotādas, noskalo aizsargslāni. Ja dzēriens ir karsts, tad tas ir papildu faktors, kas var izraisīt balsenes un barības vada audzēju attīstību. Pārāk auksts šķidrums izraisa saaukstēšanās slimības un vājina imūnsistēmu.
No rīta pēc pamošanās, izdzeriet glāzi silta tīra ūdens. Šī pirmā rīta glāze izvada visus toksīnus, kas tiek uzkrāti naktī, un sagatavo kuņģī pārtikas uzņemšanai. Aknas atbrīvosies no liekā žūlts un resnā zarna nostrādās reflektoriski. Ja ieverot šo noteikumu regulāri, tas palīdzēs atbrīvoties pat no noturīgākiem vēdera aizcietējumiem. To pašu procedūru ir vēlams atkārtot vienu stundu pirms gulētiešanas. Un tad, organisms noteikti palielinās Jūsu enerģiju un darbaspēju.
Minerālā kompozīcija Korallis-Mains
Kā var saņemt kvalitatīvu, bioloģiski pieejamu ūdeni?
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, vidējais dzīves ilgums Japānā ir 82 gadi, bet Okinavas salās - par 10-15 gadiem lielāks. Pētījumi ir apstiprinājuši, ka ilga mūža rādītāji salās ir atkarīgi no dzeramā ūdens kvalitātes. Dzeramā ūdens organiskā kalcija rādītājs Nagas pilsētā (Okinavas prefektūra) ir visaugstākais ne tikai Japānā, bet arī visā pasaulē. Tā kā salas atrodas uz koraļļu atoliem, šie koraļļi filtrē dzeramo ūdeni un piesātinā to ar kalcija joniem. No 2500 koraļļu sugām tikai baltie koraļļi Sango ir noderīgi cilvēkiem. Analīze parādīja, ka tie sastāv no kalcija, magnija, kālija, nātrija un liela daudzuma dzīvei nepieciešamu mikroelementu. Šobrīd, notiek koraļļu-skleraktīniju komerciālā attīstībā apkārt Okinavai. Galaprodukta nosaukums ir "Korallis-Mains".
Biopieejamā un viegli sagremojamā formā, kalcija un pārējo sārmainu minerālvielu saturs ūdenī ir īpaši noderīgs cilvēka organismam. Sārmainas minerālvielas organismā veic daudzas svarīgas funkcijas: veicina organisma sārmošanos, nodrošina asinis normālās reoloģiskās īpašības, ietekmē šūnu augšanas regulēšanu un to darbību, nodrošina elektrisko impulsu parraidīšanu nervu šķiedrās, piedalās vielmaiņas procesā, sniedz pretiekaisuma un antialerģisku iedarbību, kalpo kā celtniecības materiāls. Sārmainu minerālu trūkums izraisa daudzu slimību iestāšanos.
Ūdens ar sasmalcināta koraļļa pūlveri maina tās skābju-sārmu līdzsvaru, palielinot sārmainību, un ūdens pH palielinās līdz 8,5. Šai pārsteidzoši noderīgai koraļļa īpašībai ir liela nozīme cilvēka organisma veselībai. Gandrīz visi cilvēka organisma šķidrumi ir vai nu neitrāli, vai viegli sārmaini, izņemot kuņģa sulas pH ir 1,0. Vesela cilvēka asinis pH ir 7,43; limfas - 7,5; siekalu - 7,4.
Līdzsvara nobīde skābumam palielinoties, ir viens no daudzu slimību cēloņiem. Kad organismā notiek viegli sārmošanās procesi, tiek atjaunots normāls skābju-sārmu līdzsvars, un cilvēks sāk atveseļoties. Organisms pastāvīgi meklē sārmu rezerves, lai neitralizētu liekās skābes. Rezerves nav lielas, lielākoties, tie ir kaulaudi, no kuriem organisms saņem nepieciešamo minerālu. Taču kalcija saņemšanas process no kauliem nevar būt bezgalīgs. Šī situācija ļoti ātri izraisa vienu no pazīstamākajām slimībām-osteoporozei.
"Korallis-Mains" atjauno ūdens šķidrikristālisko struktūru. Ūdens ir unikāls šķidrais kristāls, kas ideāli nodrošina starpšūnu un iekššūnu telpu aizpildīšanu. Kad ūdens sasalst kopā ar "Korallis-Mains", tas veido ideālu sniega pārslas struktūru, kas liecina par ūdens molekulu dipolu sakārtotību. Un tā kā viss ūdens dzīvajos organismos ir strukturēts, šī sasmalcināta koraļļa īpašība ir īpaši nozīmīga veselības saglabāšanā.
Ūdenim ar minerālo kompozīciju "Korallis-Mains" Piemīt vāji sārmainas īpašības, kas ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ieteicams dzert tukšā dūšā, siltu vai vēsu, 15-30 minūtes pirms ēšanas vai 2,5-3 stundas pēc ēšanas, lai tas nevarētu neitralizēt sālsskābi kuņģī gremošanas procesā.
Ir ieteicams dzert ūdeni 200-250 ml porcijās. Filtru - paciņu ir vēlams novietot īrā dzeramajā ūdenī. Ja Jums ir nepieciešams sasniegt papildu sārmainību, tad var izmantot koncentrētāku dzērienu - viena filtrs- paciņa uz 250-300-500 ml silta ūdens. Dienu ieteicams sākt ar 250-300 ml silta ūdens uzņemšanu ar kompozīciju "Korallis-Mains" no paša rīta.
Vairāk lasīt šeit ...Korallis-Mains ...
vēža šūnas nedzimst sārmainā vidē!
раковые клетки нерождаются щелочной среде!
Rezultātā, siekalas, nepabeidzot darbu mutē, neitralizē kuņģa skābi. Treškārt, mēs lietojam daudz vairāk pārtikas, nekā ir nepieciešams, lai būtu paēdušiem. Cilvēka kuņģa tilpums ir aptuveni 350 ml neizstieptā stāvoklī. Kuņģim paplašinoties ar kuņģa kroku palīdzību, šis apjoms var būt palielināts. Bet anatomiski tieši zem kuņģa atrodas aizkuņģa dziedzeris, kurš var būt saspiests ar pārāk izstiepto kuņģi, traucējot mikrocirkulāciju dziedzerī. Tāpēc ēšanas laikā nav ieteicams dzert ūdeni 30-15 minūtes pirms ēšanas. Šajā laikā ūdens iesūcas zarnu traktā.
2. Dzeriet pēc kuņģa atbrīvošanas. Kuņģis ir gatavs pieņemt ūdeni apmēram 2-3 stundas pēc ogļhidrātu pārtikas un 4-5 stundas pēc olbaltumvielu pārtikas. Laiks ir atkarīgs no pārtikas tauku daudzuma un ēdiena apjoma. Tas arī var būt atkarīgs no cilvēka konstitūcijas. ja Jūs gribat dzert uzreiz pēc ēšanas, varat izdzert 100-150 ml silta skāba dzēriena, piemēram, tējas (bet ne saldas).
3. Neļaujiet sev sajust slāpes. Šķidruma trūkums ir ļoti bīstama lieta. Logi uzskata, ka vairākums slimību nāk no ūdens trūkuma. Un tas ir pareizi. Āda - ir milzīga izdalīšanās sistēma, caur kuru izdalās lielākā daļa toksīnu. Šķidruma uzņemšanas daudzumam ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā ir jābūt tādam, lai urīna daudzums ikdienā būtu ne mazāk kā litrs. Urīnam ir jābūt salmu krāsā. Ja urīns ir tumšāks, centieties dzert vairāk ūdens.
Viena no institūtiem tika veikts eksperiments. Ar četru grupu palīdzību tika pētīta uzmanības koncentrācija un vērība. Vienai grupai izraisīja slāpes ar čipšu palīdzību un nedeva iespēju šīs slāpes apmierināt. Otrā grupa varēja dzert tikai tad, kad parādījās spēcīga vēlme dzert (kā mēs to darām ikdienā). Trešajā grupā cilvēki dzēra ūdeni, kā kamieļi pie oāzes. Ceturtās grupas dalībnieki dzēra regulāri, neizraisot slāpes, bet arī nedzerot ar varu. Šī grupa uzrādīja labākos rezultātus.
4. Izdzertā ūdens daudzums. Izdzerot litru ūdens vienā reizē, mēs apdraudējam vairākus orgānus vienlaicīgi. No kuņģa pazūd tā sula, kas izdalās gandrīz nepārtraukti un kalpo par aizsargbarjeru pret mikroorganismiem, kas nonāk caur muti. Skāba vide nogalina lielāko daļu no tiem, un mēs uz brīdi kļūstam bezpalīdzīgi. Nākamā šķidruma plūsma apskalo tievo zarnu, paņemot līdzi nesagremotu pārtiku, tādējādi, traucējot gremošanas procesu. Šī pārtika nonāk resnajā zarnā, izraisot rūgšanu. Tad, nokļūstot asinīs, ūdens dod pārāk lielu slodzi uz sirdi un nierēm, par ko ir labi informēti sirds un nieru slimnieki. Tāpēc ierobežojiet šķidruma uzņemšanu glāžu apmērā vienā reizē.
Pats par sevi saprotams, ka mēs runājam tikai par tīru ūdeni, nevis sulu vai kādu citu dzērienu. Izņēmums var būt spēcīga mitruma zuduma situācija - pēc pirts procedūrām vai fiziskās slodzes. Bet arī šajā gadījumā ir ieteicams dzert glāzi ūdens ik pēc 10-20 minūtēm. Ir vēlams vienmēr nēsāt līdzi pudelīti ar ūdeni, it īpaši karstā laikā.
5. Temperatūras režīms. Ūdens temperatūrai ir jābūt nedaudz zemākai par istabas temperatūru (ne mazāk par 15-20 C) . Karstais ūdens kairina gļotādas, noskalo aizsargslāni. Ja dzēriens ir karsts, tad tas ir papildu faktors, kas var izraisīt balsenes un barības vada audzēju attīstību. Pārāk auksts šķidrums izraisa saaukstēšanās slimības un vājina imūnsistēmu.
No rīta pēc pamošanās, izdzeriet glāzi silta tīra ūdens. Šī pirmā rīta glāze izvada visus toksīnus, kas tiek uzkrāti naktī, un sagatavo kuņģī pārtikas uzņemšanai. Aknas atbrīvosies no liekā žūlts un resnā zarna nostrādās reflektoriski. Ja ieverot šo noteikumu regulāri, tas palīdzēs atbrīvoties pat no noturīgākiem vēdera aizcietējumiem. To pašu procedūru ir vēlams atkārtot vienu stundu pirms gulētiešanas. Un tad, organisms noteikti palielinās Jūsu enerģiju un darbaspēju.
Minerālā kompozīcija Korallis-Mains
Kā var saņemt kvalitatīvu, bioloģiski pieejamu ūdeni?
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, vidējais dzīves ilgums Japānā ir 82 gadi, bet Okinavas salās - par 10-15 gadiem lielāks. Pētījumi ir apstiprinājuši, ka ilga mūža rādītāji salās ir atkarīgi no dzeramā ūdens kvalitātes. Dzeramā ūdens organiskā kalcija rādītājs Nagas pilsētā (Okinavas prefektūra) ir visaugstākais ne tikai Japānā, bet arī visā pasaulē. Tā kā salas atrodas uz koraļļu atoliem, šie koraļļi filtrē dzeramo ūdeni un piesātinā to ar kalcija joniem. No 2500 koraļļu sugām tikai baltie koraļļi Sango ir noderīgi cilvēkiem. Analīze parādīja, ka tie sastāv no kalcija, magnija, kālija, nātrija un liela daudzuma dzīvei nepieciešamu mikroelementu. Šobrīd, notiek koraļļu-skleraktīniju komerciālā attīstībā apkārt Okinavai. Galaprodukta nosaukums ir "Korallis-Mains".
Biopieejamā un viegli sagremojamā formā, kalcija un pārējo sārmainu minerālvielu saturs ūdenī ir īpaši noderīgs cilvēka organismam. Sārmainas minerālvielas organismā veic daudzas svarīgas funkcijas: veicina organisma sārmošanos, nodrošina asinis normālās reoloģiskās īpašības, ietekmē šūnu augšanas regulēšanu un to darbību, nodrošina elektrisko impulsu parraidīšanu nervu šķiedrās, piedalās vielmaiņas procesā, sniedz pretiekaisuma un antialerģisku iedarbību, kalpo kā celtniecības materiāls. Sārmainu minerālu trūkums izraisa daudzu slimību iestāšanos.
Ūdens ar sasmalcināta koraļļa pūlveri maina tās skābju-sārmu līdzsvaru, palielinot sārmainību, un ūdens pH palielinās līdz 8,5. Šai pārsteidzoši noderīgai koraļļa īpašībai ir liela nozīme cilvēka organisma veselībai. Gandrīz visi cilvēka organisma šķidrumi ir vai nu neitrāli, vai viegli sārmaini, izņemot kuņģa sulas pH ir 1,0. Vesela cilvēka asinis pH ir 7,43; limfas - 7,5; siekalu - 7,4.
Līdzsvara nobīde skābumam palielinoties, ir viens no daudzu slimību cēloņiem. Kad organismā notiek viegli sārmošanās procesi, tiek atjaunots normāls skābju-sārmu līdzsvars, un cilvēks sāk atveseļoties. Organisms pastāvīgi meklē sārmu rezerves, lai neitralizētu liekās skābes. Rezerves nav lielas, lielākoties, tie ir kaulaudi, no kuriem organisms saņem nepieciešamo minerālu. Taču kalcija saņemšanas process no kauliem nevar būt bezgalīgs. Šī situācija ļoti ātri izraisa vienu no pazīstamākajām slimībām-osteoporozei.
"Korallis-Mains" atjauno ūdens šķidrikristālisko struktūru. Ūdens ir unikāls šķidrais kristāls, kas ideāli nodrošina starpšūnu un iekššūnu telpu aizpildīšanu. Kad ūdens sasalst kopā ar "Korallis-Mains", tas veido ideālu sniega pārslas struktūru, kas liecina par ūdens molekulu dipolu sakārtotību. Un tā kā viss ūdens dzīvajos organismos ir strukturēts, šī sasmalcināta koraļļa īpašība ir īpaši nozīmīga veselības saglabāšanā.
Ūdenim ar minerālo kompozīciju "Korallis-Mains" Piemīt vāji sārmainas īpašības, kas ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ieteicams dzert tukšā dūšā, siltu vai vēsu, 15-30 minūtes pirms ēšanas vai 2,5-3 stundas pēc ēšanas, lai tas nevarētu neitralizēt sālsskābi kuņģī gremošanas procesā.
Ir ieteicams dzert ūdeni 200-250 ml porcijās. Filtru - paciņu ir vēlams novietot īrā dzeramajā ūdenī. Ja Jums ir nepieciešams sasniegt papildu sārmainību, tad var izmantot koncentrētāku dzērienu - viena filtrs- paciņa uz 250-300-500 ml silta ūdens. Dienu ieteicams sākt ar 250-300 ml silta ūdens uzņemšanu ar kompozīciju "Korallis-Mains" no paša rīta.
Vairāk lasīt šeit ...Korallis-Mains ...
vēža šūnas nedzimst sārmainā vidē!
раковые клетки нерождаются щелочной среде!
Biopieejamā un viegli sagremojamā formā, kalcija un pārējo sārmainu minerālvielu saturs ūdenī ir īpaši noderīgs cilvēka organismam. Sārmainas minerālvielas organismā veic daudzas svarīgas funkcijas: veicina organisma sārmošanos, nodrošina asinis normālās reoloģiskās īpašības, ietekmē šūnu augšanas regulēšanu un to darbību, nodrošina elektrisko impulsu parraidīšanu nervu šķiedrās, piedalās vielmaiņas procesā, sniedz pretiekaisuma un antialerģisku iedarbību, kalpo kā celtniecības materiāls. Sārmainu minerālu trūkums izraisa daudzu slimību iestāšanos.
Ūdens ar sasmalcināta koraļļa pūlveri maina tās skābju-sārmu līdzsvaru, palielinot sārmainību, un ūdens pH palielinās līdz 8,5. Šai pārsteidzoši noderīgai koraļļa īpašībai ir liela nozīme cilvēka organisma veselībai. Gandrīz visi cilvēka organisma šķidrumi ir vai nu neitrāli, vai viegli sārmaini, izņemot kuņģa sulas pH ir 1,0. Vesela cilvēka asinis pH ir 7,43; limfas - 7,5; siekalu - 7,4.
Līdzsvara nobīde skābumam palielinoties, ir viens no daudzu slimību cēloņiem. Kad organismā notiek viegli sārmošanās procesi, tiek atjaunots normāls skābju-sārmu līdzsvars, un cilvēks sāk atveseļoties. Organisms pastāvīgi meklē sārmu rezerves, lai neitralizētu liekās skābes. Rezerves nav lielas, lielākoties, tie ir kaulaudi, no kuriem organisms saņem nepieciešamo minerālu. Taču kalcija saņemšanas process no kauliem nevar būt bezgalīgs. Šī situācija ļoti ātri izraisa vienu no pazīstamākajām slimībām-osteoporozei.
"Korallis-Mains" atjauno ūdens šķidrikristālisko struktūru. Ūdens ir unikāls šķidrais kristāls, kas ideāli nodrošina starpšūnu un iekššūnu telpu aizpildīšanu. Kad ūdens sasalst kopā ar "Korallis-Mains", tas veido ideālu sniega pārslas struktūru, kas liecina par ūdens molekulu dipolu sakārtotību. Un tā kā viss ūdens dzīvajos organismos ir strukturēts, šī sasmalcināta koraļļa īpašība ir īpaši nozīmīga veselības saglabāšanā.
Ūdenim ar minerālo kompozīciju "Korallis-Mains" Piemīt vāji sārmainas īpašības, kas ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ļoti noderīgas cilvēka organismam. Ūdeni ir ieteicams dzert tukšā dūšā, siltu vai vēsu, 15-30 minūtes pirms ēšanas vai 2,5-3 stundas pēc ēšanas, lai tas nevarētu neitralizēt sālsskābi kuņģī gremošanas procesā.
Ir ieteicams dzert ūdeni 200-250 ml porcijās. Filtru - paciņu ir vēlams novietot īrā dzeramajā ūdenī. Ja Jums ir nepieciešams sasniegt papildu sārmainību, tad var izmantot koncentrētāku dzērienu - viena filtrs- paciņa uz 250-300-500 ml silta ūdens. Dienu ieteicams sākt ar 250-300 ml silta ūdens uzņemšanu ar kompozīciju "Korallis-Mains" no paša rīta.
Vairāk lasīt šeit ...Korallis-Mains ...
vēža šūnas nedzimst sārmainā vidē!
раковые клетки нерождаются щелочной среде!
раковые клетки нерождаются щелочной среде!
Notifications Panel
Recent Comments
Хотите реально заработать
с CORAL CLUB
вот прям сейчас?
52 Important Issues to Fix
Please fix these issues to work smooth
Time Left: 30 mins
Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit gthn.
| VisitTops © 2014-2024 |
|
 |
ALL CORAL PRODUCTS - DIETARY SUPPLEMENTS are manufactured in a GMP Registered Facility. To know more about the GMP guidelines: CLICK HERE |